TikaiNesakiNevienam.lv


Laimonis Vāczemnieks




Dzejolis par māti

Šorīt agrāk piecēlos no dusas –
Šodien tev ir lieli svētki māt!
Nezinu tik pacietībā klusā,
Kādiem vārdiem tevi cildināt.

Vai bez tevis – tavu roku glāsta,
Kurā jaušams maigums bezgalīgs,
Būtu manā bērnu dienu stāstā
Kaut kas tāds, ko atcerēties tīk?

Un vēl šobrīd, kad jau krūtīs tavās
Aizgājušo gadu smagums mīt,
Raugies tu, lai gaiši degtu pavards,
Vienmēr centies mani sasildīt.

Sirds tik pilna.. nezinu, ko sacīt,
Kādiem vārdiem tevi godināt!
Ielūkojies šorīt manās acīs –
Tās tev visu, visu pateiks māt!



Dzejolis par māti

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds.

Rīta stundā zili baltā,
Kad vēl tikko gaisma aust,
Tad es upes gravā baltā
Bridu pūpolus tev lauzt.

Vēji trieca sniegu aukstu,
Sals kā nazis grieza ass,
Zari bij tik ļoti augstu,
Bet es pats – tāds ļoti mazs.

Gan uz pirkstu galiem stiepos,
Rājos, mēģināju lūgt,
Raudāju un ilgi tiepos
Pilnu klēpi plūkt.

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, tagad pasniegt varu
Tev no manas mazās sirds.





Privātuma politika