Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Mīlēt nevajag pareizi, mīlēt vajag vispār.

Sasniegt maza bērna attieksmi pret dzīvi ar veca cilvēka zināšanām ir dzīves jēga uz zemes.

Likumi rodas vai nu no Dieva, vai arī tie nav jāpilda.

Dievs mīl jokus. Vislielākais joks ir pasaule.

Mīlestība ir vēlēšanās, lai otrs apstiprinātu, ka tevi bija vērts radīt.

Mīlestība ir radījusi pasauli. Pasauli iepazīst mīlot.

Mīlestība ir prieks, ka otrs vispār ir. Prieks par to, ka otrs skaists, zūd ļoti ātri.

Piedošana un nepiedošana ir sviras, kas kustina un kārto pasauli. Kāpēc ir ciešanas? Raugies sevī un redzi, cik maz tu vēl piedod, cik daudz nepiedošanas ir tevī un, redzi, tur ir visu pasaules ciešanu un ļaunuma cēlonis.

Reiz tuksnesī dzīvoja smilšu graudiņš.
Tas bija mazs punktiņš starp miljoniem citu.
Kādu rītu smilšu graudiņu uzrunāja saule.
„Es spīdu tikai tev,” saule teica.
„Kā tas var būt?” neticīgi vaicāja smilšu graudiņš – „Es taču esmu tik nenozīmīgs!”
„Ja tu nebūtu kāda mīlestības vērts, tevis nebūtu vispār,” atbildēja saule.

Patiesība ir neitrāla. Tā vienkārši nomierina.