tikainesakinevienam.lv

Jānis Poruks


Jānis Poruks (dzimis 1871. gada 13. oktobrī, miris 1911. gada 25. jūlijā) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks. Pazīstams ar darbiem “Pērļu zvejnieks”, “Hernhūtieši”, “Zilizana sirdsdedze” un “Dzejas”.




Jānis Poruks par cilvēku un dabiskumu


Kad cilvēks paliek dabisks, tad viņš arvien kaut kam vēl der, ja arī viņa spēki citādi vāji.

Jānis Poruks par cilvēku un sevis izzināšanu


Pirmā pērle, kuru cilvēks sev var iemantot, ir viņš pats. Kad cilvēks pats tik ilgi savā sirdī racis, kamēr tas šo dārgumu atrod, tad tam rodas spēja – acis it kā no jauna apskaidrojas – arī citas pērles atrast.

Jānis Poruks par mīlestību un laimi


Mēs, cilvēki, esam neapmierinājami; mums nav nekad diezgan. Ja mīlestība mūs acumirklī aplaimo, tad mēs vēlējamies mūžīgi mīlēt… Un kas mums liedz mūžīgi mīlēt? Neviens cits kā mēs paši! Paši nezinām, ko gribam. Manim ir par daudz laimes bijis, un tomēr esmu vairāk nelaimīgs kā laimīgs. Nav diezgan! Un šo nepateicību es turu par vislielāko noziegumu…

Jānis Poruks par draugiem


Meklē draugus! Ja viņus neatrodi dzīvē gluži tik ideālus kā dzejā, tad tomēr pasaulē ir draugi, kuru sirdis ir pērles. Zvejo šīs pērles! Krāj viņas vienu pie otras, un tu reiz sapratīsi, cik liels un brīnišķīgs ir cilvēks, cik neizsmeļams esi tu pats, cik dziļi un neizsmeļami ir tavi līdzcilvēki!

Jānis Poruks par optimismu un sapņiem


Ja tu gribi mācīties un pasaulē ko sasniegt, tad esi par visām lietām jautrs. Sapņi un sevī nogrimšana padara cilvēku ar laiku vienaldzīgu pret visu, šo sapņu saldums pāriet rūgtumā.

Jānis Poruks par mīlestību


Ko mīlestība grib, to zin tik viņa viena. Viņa mūs vārdzina, vārdzina mūžīgi! Mīlestība ir priecādamies sāpes, saldas sāpes, bet es viņas cienu un turu augsti, sevišķi tāpēc, ka viņas uzticīgas līdz kapa malai. Visi citi prieki un sāpes mainās, aug un nīkst, mīlestība nekad!

Jānis Poruks par dzīvi


Kad ziedoņa saule atspīd, kad mīlestība tiklab cilvēku sirdīs, kā arī zilajā debesī ar neizsakāmu prieku līksmo, tad nav laika jautāt un prātot, kāpēc mēs esam jeb kāpēc saule ir. Viss, kam dvēsele, gavilē līdz ar to, kas tik brīnišķi jauki nācis mūs apciemot…

Jānis Poruks par cilvēku un dabiskumu


Kad cilvēks paliek dabisks, tad viņš arvien kaut kam vēl der, ja arī viņa spēki citādi vāji.



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā