tikainesakinevienam.lv

Jānis Klīdzējs (Juoņs Klīdziejs)


Jānis Klīdzējs (dzimis 1914. gada 6. maijā Viļānu pagasta Kurpniekos, miris 2000. gada 2. maijā Napas ielejā) bija pazīstams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.




Jānis Klīdzējs par dzīvi un mērķtiecību


Mēs prasām, lai pasaule mūs saprastu, bet mūsos pašos trūkst pasaules saprašanas, pasaules izpratnes. Vaimanāšana, sūkstīšanās, ka pasaule mūs nesapratīs, karstā runāšana nav solis uz problēmu risināšanu. Pasaule no mums gaida rīcību, gaida stingru vārdu.

Jānis Klīdzējs par cilvēkiem un attiecībām


Visa pasaule šodien ir izsalkusi – pēc mīlestības, palīdzības, domas, cerības, pēc labā. Tāpat vien ir izsalkuši mūsu brāļi un māsas dzimtenē, tāpat mēs paši. Katrs mēs esam sava veida prieks, sāpe, kauns, vaina, doma, mīlestība, cerība un palīdzība. Mums ir kur sevi likt.

Jānis Klīdzējs par cilvēkiem un lēmumiem


Šodienas cilvēku nelaime un posts ir sācies ar to, ka morāles mērauklas savai dzīvei un rīcībai viņi noskatās un paņem kā derīgas no tiem, kas tāpat visu dara viņiem visapkārt. Tas ir tikpat kā nostādīt pareizo laiku savā pulkstenī vienmēr pēc kaimiņu pulksteņiem, kas var būt jau sen samaitājušies un rāda nepareizu stundu.

Jānis Klīdzējs par dzīvi, dzīves jēgu un attieksmi


Liekas gan, ka nekādas sistēmas, nekādas reformas, nekādas revolūcijas vai filozofijas visu cilvēku problēmas neatrisinās nekad. Neizskatās viss. Kādam sāpēs vienmēr. Ja kādam nesāpēs, uz savu nelaimi tas steidzīgi dzīsies pats. Kliedzieni un vaidēšana zemapziņā, instinktu pagrūdieni, baiļu un mazvērtības kompleksi dzen un grūsta pa dienām un naktīm it visus. Stiprākie, drošākie, ticīgākie atrod kādu gaismas staru pie kā pieturēties. Citi uzvelk neredzamo svārku, apšūtu ar draudu asmeņiem uz ārieni. Sviež lamu vārdus un vicina dūres uz visām pusēm. Tos labi var pazīt pat uz lielceļiem, kā tie vada savus auto, lēkdami citu ceļā, reizēm nobļaudamies. Vai patiešām visas ielas, skolas un mājas kļūst arvien vairāk piesātinātas ar neirotiķiem, kas jūtas kā dzeloņstiepli norijuši? Viņi zina, ka – divas reizes divi ir četri, bet nevar to paciest un skrien lokā, savu neesošo asti tverdami. Arvien vairāk šīs tehnoloģiju dzirnavas maļ no sevis ārā pilnīgi nesagatavotus psihotiķus, kam – divas reizes divi ir pieci. Tie tā to redz un tic, un neviens tiem nevar pierādīt, ka tā nebūtu.

Jānis Klīdzējs par vienatni


Cilvēkos un ap cilvēkiem vienmēr tiek paturēta, vairāk ar instinktu nekā apzinīgu rīcību, tāda privāta zona. Otrs no malas, kaut arī tuvinieks, tanī netiek iekšā katrreiz. Netiek ielaists. Dažreiz tiek… Varbūt tur arī tā vieta, kur tiek glabāts un sargāts cilvēka galvenais kodols. Tas nevarētu ne augt, ne veidoties, ne mainīties, ja šinī zonā varētu katrs pastaigāties pēc patikas, pabakstīt, vai pat uzkāpt ar kāju uz asniem.

Jānis Klīdzējs par cilvēku un darbu


Ir trejādi cilvēki: Vieni, kas rada un veido notikumus. Otrie, kas vēro visu, kas notiek. Trešie ir tādi, kas vaicā kā pēkšņi atmodušies: Kas notika?

Jānis Klīdzējs par valodu


Valoda ir tauta. Valoda ir dzeja. Valoda ir vēsture. Valoda ir zinātne. Valoda ir cilvēks.

Jānis Klīdzējs par dzīvi un dzīves jēgu


Katram cilvēkam ir tikai vienas pašas dzīves laiks. Jo ātrāk kāds atrod to vietu, no kuras viņš var sākt mazliet priecāties par savu dzīvi, jo tam vairāk tiek no visa kā, ko viņš no dzīves vēlējies.


1 lapa no 10123...10...Pēdējā lapa »

atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā