TikaiNesakiNevienam.lv


Inga Ābele

Ingrīda Ābele



Inga Ābele par cilvēkiem

Esamība par daudz prasa no cilvēka, no šī sarežģītā būvējuma, nervu kamola ar sirdi, smadzenēm, acīm, – kā lai aizmirstas? Nemitīga cīņa, notikumu virpulis, tieksmes, domas, instinkti, atbildība – un, ja ne, tad vismaz nojausma īsu mirkļu plaiksnos. Paceļot roku, lai pārslēgtu TV kanālus, izņemot siermaizes no tostera vai pārpildītā krustojumā ieraugot sarkano gaismu un turpinot braukt. Vai tad, kad pēc ilgas prombūtnes atkal esi dzimtenē un, skatīdamies zīdainajās niedrēs, pār kurām pārskrien mākoņa ēna, domā – kurš ir tas, kas to visu redz?



Inga Ābele par jūtām

Neliedz siltumu. Tas ir ļaunākais, ko vari otram liegt.



Inga Ābele par cilvēkiem

Cilvēki nav jāglabā plauktā kā sudraba karotes – ar cilvēkiem ir jādzīvo, jāstrīdas, jāizlīgst, jāmīl, jāienīst.



Inga Ābele par mīlestību

Ikviena jauna mīlestība atgādina vienmēr to pašu – nekas šai pasaulē nav mūžīgs.



Inga Ābele par cilvēku

Bailes no tā visuma, kas tepat blakus dzīvo savu slēpto, spraigo dzīvi. Kuru tu nekad neieraudzīsi, bet kurš savādā kārtā saucas par tevi. Un sabrukums tajā reiz iznīcinās. Vai tevi?



Inga Ābele par laimi

Bet es neesmu dzīvnieks un mirklis nav manas mājas, mirklis nav mana ieejas biļete laimē. Esmu nākotne, trausla kā ledus mirkli pirms iziešanas uz jūru, esmu pagātne, ciešanu smagais miltumaiss likteņa plecos. Esmu nākotnes un pagātnes vienlaidus projekcija uz balta, nekustīga audekla. Še vietas vienmēr pietiek vien nebeidzamajām ilgām. Bet laime ir tikai zibšņi, sīki sprakšķi starp kustīgajiem attēliem uz nekustīgā audekla.



Inga Ābele par bērnību

Bērnība arī ir vārds. Bērnība arī ir piena saldējums. Un aizkars. Bet visvairāk bērnība ir aizvien tālāk tumsā zūdošu cilvēku soļi.





atbalstīt projektu



atbalstītāju tops:

Kristīne Jansone
Zane Andersone
Jānis Bērziņš


mēneša jubilāri