TikaiNesakiNevienam.lv


Imants Ziedonis




Imants Ziedonis par mīlestību

Ko viņa klauvē pie durvīm, kur neatver? Kāpēc viņa nes rozes tam, kas tās negrib? Bet viņa nes.



Imants Ziedonis par māti

Māte nekad nedrīkst aiziet, pirms apgāžas dakts.
Mūžam svecei stāv katrā pusē, Māte un Nakts.



Imants Ziedonis par pārdomām

Ir dienas, kad lietas var sajaukt kā kārtis, visjuceklīgākajā nekārtībā, bet paskaties – tās grupējas agrāk neredzētās kombinācijās, par kurām tev nebija ne jausmas. Ir tādas dienas, kad var redzēt – šķietami nesakarīgu lietu sakarību.



Imants Ziedonis par patstāvību

Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. Dienasgaismā tevi moka šaubas. Tu paļaujies uz citu pēdām, citu riteņu sliedi, citu atstātām zīmēm, vai arī tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet?

Vai tie ir bijuši gudrāki, kas tur gājuši? Tu to nezini. Tu notici iebrauktajam ceļam, bet tas pēc pāris kilometriem griežas atpakaļ – redzi, visi ir tai ticējuši, tai iebrauktajai sliedei, un visi ir pievīlušies. Jo nekur tā nenoved.

Diena ir krustceļu nelaime, rādītāju šaubas, nokrituša piliena sairšana. Es eju naktī, un nekas nav tik viegli kā atrast ceļu naktī. Es paļaujos uz savām kājām, es paļaujos uz savām acīm – man nav cita, uz ko paļauties tumsā un naktī. Kas ir diena? Tā ir citu cilvēku pieredze. Ceļš ir citu cilvēku pieredze un takas. Bet naktī ir mana pieredze un tikai mans ceļš….”



Imants Ziedonis par dzīvi un attieksmi

Es nežēlojos.
Dzīvi jāņem smejot.
Tik, cik tā iemirdzas.
Kā garāmejot.





atbalstīt projektu