tikainesakinevienam.lv

Imants Ziedonis


Imants Ziedonis (dzimis 1933. gada 3. maijā, miris 2013. gada 27. februārī) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, spilgts Dziesmotās revolūcijas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts.




Imants Ziedonis par dzīvi


Pagaidām dzīvoju, pagaidām — kamēr nokārtosies. Gaidām. Un vienu to pašu arī sagaidām. Pagaidām dzīvojam — pagaidām.

Imants Ziedonis par mīlestību


Ko viņa klauvē pie durvīm, kur neatver? Kāpēc viņa nes rozes tam, kas tās negrib? Bet viņa nes.

Imants Ziedonis par māti


Māte nekad nedrīkst aiziet, pirms apgāžas dakts.
Mūžam svecei stāv katrā pusē, Māte un Nakts.

Imants Ziedonis par dzīvi


Un es sapratu, ka vajag stāvēt uz vietas. Diena tad atnāks pati, un pati atnāks nakts pie tevis. Un nekur nav jāskrien, un ne pēc kā nav jāsteidzas, ir tikai jājūt lietu ritms un jāatrod sevi pašu šais ritmos.

Imants Ziedonis par mīlestību


Uzvelciet baltu kreklu, kamēr jūs esat jauni. Un rociet zemi. Rociet zemi, kā neviens pirms jums to nav racis. Pasaule ir siltuma izslāpusi. Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Jums ir siltas rokas, bet kādam nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?

Imants Ziedonis par attiecībām


Man likās, ka nav nekas siltāks par sniega piku, ko cilvēks nes dāvināt otram.

Imants Ziedonis par pārdomām


Ir dienas, kad lietas var sajaukt kā kārtis, visjuceklīgākajā nekārtībā, bet paskaties – tās grupējas agrāk neredzētās kombinācijās, par kurām tev nebija ne jausmas. Ir tādas dienas, kad var redzēt – šķietami nesakarīgu lietu sakarību.

Imants Ziedonis par patstāvību


Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. Dienasgaismā tevi moka šaubas. Tu paļaujies uz citu pēdām, citu riteņu sliedi, citu atstātām zīmēm, vai arī tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet?
Vai tie ir bijuši gudrāki, kas tur gājuši? Tu to nezini. Tu notici iebrauktajam ceļam, bet tas pēc pāris kilometriem griežas atpakaļ – redzi, visi ir tai ticējuši, tai iebrauktajai sliedei, un visi ir pievīlušies. Jo nekur tā nenoved.
Diena ir krustceļu nelaime, rādītāju šaubas, nokrituša piliena sairšana. Es eju naktī, un nekas nav tik viegli kā atrast ceļu naktī. Es paļaujos uz savām kājām, es paļaujos uz savām acīm – man nav cita, uz ko paļauties tumsā un naktī. Kas ir diena? Tā ir citu cilvēku pieredze. Ceļš ir citu cilvēku pieredze un takas. Bet naktī ir mana pieredze un tikai mans ceļš….”


2 lapa no 11123...10...Pēdējā lapa »

atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā