TikaiNesakiNevienam.lv


Imants Ziedonis




Imants Ziedonis par alkoholu

Dzērājam ir milzīga amplitūda: no putna viegluma līdz sagumuša mēsla smagumam.



Imants Ziedonis par laiku

Nav laiks. Ir tikai mirkļi – ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti.



Imants Ziedonis par vientulību

Es vairs nevaru viens pats
Iet tais mājās un ceļu prasīt.
Es vairs nevaru viens pats
Pēru Gintu un Faustu lasīt.

Man nav spēka vienam
Ar sevi izcīnīt kauju,
Un man nav spēka vienam,
Kad no rītiem es kājas auju.

Lielā priekā man skumji,
Un liela laime man sāp.
Es gaidu, lai tu,
Lai tu pār manu slieksni kāp.

Jo gaiss tik smags…
Nakts kā izsalcis suns no manas
dvēseles laks.
Es lūdzu aizejošo dienu:
“Neatstāj mani vienu!”



Imants Ziedonis par vientulību

Priekšmetiem pielīp mūsu īpašības. Mēs tās pielaižam. Pats priekšmets nav ne priecīgs, ne vientulīgs. Mēs tiem pielaižam vientulību.
Kad tu aizej no mājas, kurā tu esi vientulīgs, vientulība tajā paliek, un, kad tu atnāc, tā tevi jau gaida. Vientulīgi krēsli un spilveni. Vientulīgi ir svečturi.
_
Arī lūpu zīmuļi ir vientulīgi.
Bet visvientulīgākās ir staciju durvis.
Dažreiz man liekas, ka priekšmeti visi kādreiz ir bijuši dzīves būtnes, kas nomirušas no vientulības.



Imants Ziedonis par dzīvi

Un es sapratu, ka vajag stāvēt uz vietas. Diena tad atnāks pati, un pati atnāks nakts pie tevis. Un nekur nav jāskrien, un ne pēc kā nav jāsteidzas, ir tikai jājūt lietu ritms un jāatrod sevi pašu šais ritmos.





atbalstīt projektu




mēneša jubilāri