tikainesakinevienam.lv

Hermanis Hese (Hermann Hesse)


Hermanis Hese (dzimis 1877. gada 2. jūlijā, miris 1962. gada 9. augustā) bija vācu rakstnieks. Viņa slavenākie darbi ir “Stikla pērlīšu spēle”, “Demians” un “Stepes vilks”. 1946. gadā Hese saņēma Nobela prēmiju literatūrā.




Hermanis Hese par vērtībām


Vārdi nenāk par labu slepenajai jēgai, viss allaž kļūst mazliet citāds, tiklīdz ir izrunāts, kļūst mazliet viltots, mazliet muļķīgs – jā, un arī tas ir ļoti labi un man ļoti patīk, arī ar to es esmu ļoti vienisprātis, ka tas, kas vienam cilvēkam ir dārgums un gudrība, otram vienmēr izklausās kā muļķība.

Hermanis Hese par dzīvi


Pats ar savu miesu, ar savu dvēseli es esmu uzzinājis, ka ļoti nepieciešams man bija grēks, man bija nepieciešama iekāre, dzīšanās pēc mantas, ārišķība, nepieciešams viskaunpilnākais izmisums, lai iemācītos nepretoties, lai iemācītos mīlēt pasauli, lai vairs nesalīdzinātu to ar kādu paša gribētu, paša iztēlotu pasauli, ar paša izdomātu pilnības veidu, bet gan atstātu to tādu, kāda tā ir, un mīlētu to, un ar prieku piederētu tai.

Hermanis Hese par zināšanām un gudrību


Zināšanas var izstāstīt, bet gudrību ne. To var atrast, to var izdzīvot, var ļaut, lai tā tevi nes, ar to var darīt brīnumus, bet pateikt un iemācīt to nevar.

Hermanis Hese par mērķi


Ja kāds meklē, tad viegli var gadīties, ka viņa acs redz vairs vienīgi to lietu, kuru viņš meklē, ka viņš vairs nespēj neko atrast, negrib neko ielaist sevī, jo domā tikai par meklējamo, jo viņam ir mērķis, jo viņš ir šī mērķa apsēsts. Meklēt nozīmē zināt mērķi. Bet atrast nozīmē būt brīvam, būt atvērtam, būt bez mērķa.

Hermanis Hese par dzīvi


Mātes aklā mīlestība pret savu bērnu, iedomīga tēva neldzīgais, aklais lepnums par savu vienīgo dēliņu, jaunas, ārišķīgas sievietes aklā, nevaldāmā dzīšanās pēc rotām un apbrīnas pilnām vīriešu acīm, visas šīs dziņas, visas šīs bērnišķības, visas šīs vienkāršās, muļķīgās, taču ārkārtīgi stiprās, stipri dzīvojošās, sevi stipri apliecinošās dziņas un alkas Sidharta tagad vairs neuzskatīja par bērnišķībām, viņš redzēja, ka to dēļ cilvēki dzīvo, redzēja, ka to dēļ viņi bezgalīgi pūlas, dodas ceļojumos, izkaro karus, bezgalīgi cieš, panes bezgalīgi daudz, un par to viņš varēja tos mīlēt, viņš redzēja dzīvi, dzīvo, neiznīcināmo, brāhmanu katrā no viņu kaislībām, katrā no viņu darbiem.

Hermanis Hese par dzīvi


Laikam tā patiesi notiek. Katrs ņem, katrs dod, tāda ir dzīve.

Hermanis Hese par mīlestību


Mīlestību var izdiedelēt, nopirkt, saņemt kā dāvanu, atrast uz ielas, bet nolaupīt to nevar.

Hermanis Hese par dzīvi


Tev bija savi priekšstati par dzīvi, sava ticība, savs aicinājums, tu biji gatavs uz lieliem veikumiem, ciešanām un upuriem – un tad tu palēnām nomanīji, ka pasaule neprasa no tevis nedz lielus veikumus, nedz upurus, nedz ko citu tamlīdzīgu, ka dzīve nav nekāds heroisks eps ar varoņlomām un visu ko tādu, ka tā, gluži otrādi, ir pilsoniska goda istaba, kuras iemītniekus pilnīgi apmierina ēšana un dzeršana, kafija un zeķes adīšana, taroks un radiomūzika. Un tas, kurš tiecas pēc tā otra un nes to sevī – to varonīgo un skaisto, cieņu pret lieliem dzejniekiem un svētajiem, – ir nelga un donkihots. Tā gan. Un arī man izgājis tāpat, mans draugs! Es biju meitene ar labām dotībām, kā radīta, lai vadītos dzīvē pēc augsta parauga, izvirzītu sev augstas prasības, izpildītu cienījamus uzdevumus. Es būtu spējusi veikt lielu lomu, būt valdnieka sieva, revolucionāra mīļotā, ģēnija māsa, mocekļa māte. Bet viss, ko dzīve man atļāva, bija kļūt par kurtizāni ar puslīdz labu gaumi, un arī tas man prasīja lielas pūles. Tā izgāja man. Kādu laiku es nekur nespēju rast mieru un ilgi meklēju vainu sevī. Dzīvei, es spriedu, galu galā taču vienmēr ir taisnība, un, ja jau dzīve pasmējusies par maniem skaistajiem sapņiem, tā es nospriedu, mani sapņi gluži vienkārši bijuši naivi un aplami. Bet tas neko nelīdzēja. Un, tā kā man bija redzīgas acis un dzirdīgas ausis un pietika arī ziņkāres, es papētīju, kā nākas, tā saucamo dzīvi, savus paziņas un kaimiņus, vairāk nekā piecdesmit cilvēkus, un viņu likteņus un pārliecinājos, ka maniem sapņiem, tāpat kā taviem bijusi taisnība, tūkstoškārt bijusi taisnība. Bet dzīvei, īstenībai nav taisnība. (…) Kurš džīgāšanas vietā vēlas mūziku, izpriecu vietā prieku, naudas vietā dvēseli, rosīšanās vietā nopietnu darbu, rotaļīguma vietā īstu degsmi, tam šī jaukā pasaule nav dzimtene…


1 lapa no 4123...Pēdējā lapa »

aktuāli




atbalstīt projektu






reklāma citātu kartotēkā