Eņģeļi to sauc par svētlaimi, velni – par elles mokām, cilvēki – par mīlestību.

Mīlestība ir briesmīgas jūtas – zemestrīce sirdī.

Katrs cilvēks ir atsevišķa pasaule, ar viņu reizē tā rodas un reizē arī mirst. Zem katra kapakmeņa guļ veselas pasaules vēsture.

Pieredze – laba skola, bet vislabākā – honorārs.

Eņģeļi to dēvē par debesu līksmi, velni – par elles mokām, bet cilvēki – par mīlestību.

Vai jūs atceraties stāstu par Ievu? Tikko sieviete sāk sevi apzināties, viņas pirmā doma ir – jauna kleita.

Mīlestībai nav vakardienas, mīlestība nedomā par rītdienu. Tā alkst pēc šodienas, bet tā tai ir nepieciešama bez atlikuma, neierobežota, neaptumšota.

Kāzu maršs man vienmēr atgādina karā aizejošu karavīru pavadīšanas mūziku.