Fransuā VI de Larošfuko
|
Fransuā VI de Larošfuko par ziņkārību
Ir divi ziņkāres veidi. Viens balstās uz egoismu un mudina mūs noskaidrot to, kas mums varētu būt derīgs. Otrs balstās uz iedomību, kas rodas no vēlēšanās noskaidrot to, ko nezina citi. |
|
Fransuā VI de Larošfuko par dzīvi
Dzīvē atgadās tādas situācijas, ka jābūt mazliet trakam, lai no tām veiksmīgi izkultos. |
|
Fransuā VI de Larošfuko par veiksmi
Pret veiksmi vajag izturēties tāpat kā pret veselību: priecāties, kad tā ir, paciesties, kad tās nav, un bez ārkārtējas vajadzības nelietot spēcīgus līdzekļus. |
|
Fransuā VI de Larošfuko par uzticību
Galvenais šķērslis, kas mūs kavē ļaut draugiem ielūkoties mūsu sirds dziļumos, ir nevis tas, ka mēs viņiem neuzticētos, bet tas, ka mēs neuzticamies paši sev. |
|
Fransuā VI de Larošfuko par cilvēku
Katrs cilvēks, tāpat arī katra rīcība, jāskata no zināma attāluma. Daži kļūst saprotami, aplūkojot tuvu, turpretī citu jēga kļūst skaidra tikai no attāluma. |
|
Fransuā VI de Larošfuko par mīlestību
Ir tikai viena veida mīlestība, bet tūkstoš dažādu mīlestības imitāciju. |
|
Fransuā VI de Larošfuko par skaudību
Karaļi rīkojas ar cilvēkiem kā ar monētām: viņi piešķir tiem cenu pēc sava prāta, un tos nākas vērtēt pēc šī kursa, nevis pēc to patiesās vērtības. Skaudība allaž dzīvo ilgāk, nekā to cilvēku laime, kurus apskaužam. |
