Ir tikai viena veida mīlestība, bet tūkstoš dažādu mīlestības imitāciju.

Karaļi rīkojas ar cilvēkiem kā ar monētām: viņi piešķir tiem cenu pēc sava prāta, un tos nākas vērtēt pēc šī kursa, nevis pēc to patiesās vērtības. Skaudība allaž dzīvo ilgāk, nekā to cilvēku laime, kurus apskaužam.

Prāts mums dažkārt palīdz drosmīgāk darīt muļķības.

Ja mūsu naids ir pārmērīgs, tas nostāda mūs zemāk par tie, kurus nīstam.

Mēlnesības cēlonis biežāk gan ir iedomība, nekā ļaunprātība.

Nav iespējama tāda izlikšanās, kas ļautu apslēpt mīlu, kur tā ir, vai notēlot to tur, kur tās nav.

Mīla, tāpat kā uguns, nevar pastāvēt bez nemitīgas kustības; tā mirst, līdzko beidz cerēt un bažīties.

Liekulība ir godinājums, ko netikums izrāda tikumam.

Gudrība dvēselei – tas pats, kas veselība miesai.

Greizsirdībā patmīlas ir vairāk nekā mīlas.

Greizsirdības vērti ir tikai tie, kuri nemaz neizraisa greizsirdību.

Lielāks negods ir draugiem neuzticēties, nekā kļūt viņu pieviltiem.

Katru cilvēku, tāpat kā katra rīcību, jāvērtē no zināma attāluma. Vienus var izprast, aplūkojot tuvumā, citi kļūst saprotami no attāluma.

Tā kā vislaimīgākais cilvēks pasaulē ir tas, kuram pietiek ar mazumiņu, tad visnelaimīgākie cilvēki šajā ziņā ir augstmaņi un godkārīgie, jo, lai viņus darītu laimīgus, vajag bezgala daudz dažādu labumu.