Būt dabas kronim vēl nenozīmē kāpt tai uz galvas.

Kad dzīvei pietrūkst sāls, var nesajust arī tās saldmi.

Katram cilvēkam piemīt kāda īpašība, kas iemantota, to tēlojot.

Otru var krāpt, arī cenšoties piemānīt sevi.

Patiesību acīs teikt ērtāk, neskatoties acīs.

Jo mazāk krāsu pazīst, jo biežāk tiek lietota melnā.

Glaudīt galvu vēl nenozīmē glaudīt pa spalvai.

Dažu no labdarības attur vienīgi nevēlēšanās piedzīvot nepateicību.

Tam, kurš neprot atteikt, vienmēr atrodas, ko dot.

Veicot savu uzskatu inventarizāciju, vairāk tiek pamanīts nepareizais nekā pietrūkstošais.

Cilvēks ir interesanta būtne – ar savu mantu un bagātību dalās nelabprāt, bet uzskatus un pārliecību citiem pat uzspiež.

Par mazrunīgu bieži notur to, kurš nemēdz atkārtoties.

Glaimots tiek tad, ja nespēj ievērības cienīgo saskatīt.

Arī tad, kad neiet, nav jāpārtrauc iet.

Mēles padarīto ar rokām neizlabosi.