TikaiNesakiNevienam.lv


Fjodors Dostojevskis

Fyodor Dostoevsky



Fjodors Dostojevskis par dzīvi

Mēs visi esam atradinājušies no dzīves, visi klibojam, dažs vairāk, dažs mazāk. Pat tiktāl esam atradinājušies, ka dažreiz jūtam tādu kā riebumu pret īsto “dzīvo dzīvi” un tāpēc ciest nevaram, ka mums to atgādina. Mēs taču esam nonākuši pie tā, ka īsto “dzīvo dzīvi” uzskatām gandrīz vai par pūliņu, gandrīz vai par dienestu, un visi klusībā esam vienis prātis, ka pēc grāmatas ir labāk. (…) Mēs taču pat nezinām, kur dzīvais tagad dzīvo un kas tas tāds ir, kā to sauc. Atstājiet mūs vienus, bez grāmatas, un mēs tūdaļ sapīsimies, apmaldīsimies – nezināsim, kam pieslieties, pie kā turēties; ko mīlēt un ko nīst, ko cienīt un ko nicināt?



Fjodors Dostojevskis par sarunām

Bet, starp citu: par ko kārtīgs cilvēks var runāt ar vislielāko patiku? Atbilde: par sevi. Nu, tad es arī runāšu par sevi.



Fjodors Dostojevskis par muļķību

Muļķis, kas atzinis, ka viņš ir muļķis, vairs nav muļķis.



Fjodors Dostojevskis par meliem

Nemelo sev. Cilvēks, kas notic saviem meliem, drīz vien vairs nespēj izšķirt, kas ir patiess – gan sevī, gan pasaulē.



Fjodors Dostojevskis par dzīves jēgu

Pajautājiet, pajautājiet vien viņiem: kā viņi visi, visi līdz beidzamajam izprot laimi? Ak, esiet pārliecināti, ka Kolumbs bija laimīgs nevis tad, kad atklāja Ameriku, bet tad, kad taisījās to atklāt; esiet pārliecināti, ka visaugstākais viņa laimes mirklis bija varbūt taisni trīs dienas pirms Jaunās Pasaules atklāšanas, kad sadumpojušies kuģa ļaudis izmisumā gandrīz pagrieza kuģi atpakaļ uz Eiropu! Ne jau Jaunā Pasaule te galvenais, kaut tā izčibētu! Kolumbs nomira, gandrīz to neredzējis, būtībā nezinādams, ko viņš atklājis. Galvenais ir dzīvē, tikai dzīvē – dziņā to atklāt, nemitīgā un mūžīgā, taču nepavisam ne atklāšanā!