tikainesakinevienam.lv

Fjodors Dostojevskis


Citāts par dzīves jēgu


Pajautājiet, pajautājiet vien viņiem: kā viņi visi, visi līdz beidzamajam izprot laimi? Ak, esiet pārliecināti, ka Kolumbs bija laimīgs nevis tad, kad atklāja Ameriku, bet tad, kad taisījās to atklāt; esiet pārliecināti, ka visaugstākais viņa laimes mirklis bija varbūt taisni trīs dienas pirms Jaunās Pasaules atklāšanas, kad sadumpojušies kuģa ļaudis izmisumā gandrīz pagrieza kuģi atpakaļ uz Eiropu! Ne jau Jaunā Pasaule te galvenais, kaut tā izčibētu! Kolumbs nomira, gandrīz to neredzējis, būtībā nezinādams, ko viņš atklājis. Galvenais ir dzīvē, tikai dzīvē – dziņā to atklāt, nemitīgā un mūžīgā, taču nepavisam ne atklāšanā!

Citāts par žēlošanos


Es nevarēju paciest šos šaudīgos, mūžam norūpējušos, drūmos un uzbudinātos cilvēkus, kas vienmēr zūdīdamies kustējās ap mani pa trotuāriem. Kam viņu mūžīgās skumjas, viņu mūžīgais satraukums un steiga, viņu mūžīgais drūmais ļaunums? Kas gan vainīgs, ka viņi ir nelaimīgi un neprot dzīvot, kaut viņiem priekšā sešdesmit mūža gadi? (…) Un ikviens rāda savas skrandas, savas sastrādātās rokas, dusmojas un kliedz: “Mēs strādājam kā zirgi, mēs pūlamies, mēs esam izsalkuši kā suņi un esam nabadzīgi! Citi nestrādā un nepūlas, bet viņi ir bagāti!” (Mūžīgais piedziedājums!). (…) Kāpēc tad viņš pats nav Rotšilds? Kas tur vainīgs, ka viņam nav miljonu kā Rotšildam, ka viņam nav zelta imperiālu un napoleondoru kalna, tāda kalna, taisni tik augsta kalna kā meteņos zem kumēdiņu būdām! Ja viņš dzīvo, viss tātad ir viņa varā! Kas tur vainīgs, ja viņš to nesaprot?

Citāts par cilvēkiem un naudu


Mūsu laiku un mūsu paaudzes cilvēkam nekas nav vairāk aizskarošs kā dzirdēt, ka viņš nav oriģināls, ir vāja rakstura, bez sevišķām spējām, parasts cilvēks. (…) Iedzīvojies naudā, ziniet, es būšu augstākā mērā oriģināls cilvēks. Nauda tāpēc visvairāk peļama un nīstama, ka tā pat piešķir talantus. Un piešķirs līdz pasaules galam.

Citāts par prātu un sirdi


Muļķe ar sirdi un bez prāta ir tāda pati nelaimīga muļķe kā muļķe ar prātu un bez sirds.

Citāts par cilvēku


– Jūs, kņaz, droši gribējāt secināt, ka nevienu mirkli nevar uzskatīt par mazvērtīgu un dažreiz piecas minūtes dārgākas par dārgumu. Tas viss ir teicami, bet atļaujiet tomēr: kā tad šis paziņa, kas jums tādas briesmu lietas pastāstījis… viņam taču spriedums grozīts, tātad viņam dāvāta šī “bezgalīgā dzīve”. Nu, ko tad viņš ar šo bagātību vēlāk darījis? Vai dzīvojis, katru minūti “skaitīt atskaitīdams”.
– Ak nē, viņš pats man teica, – es viņam jau to vaicāju, – nemaz neesot tā dzīvojis un daudz, daudz minūšu pazaudējis.
– Nu, tātad te jums pieredze, tātad nevar dzīvot, tiešām “ar skaitu atskaitot”. Nezin kāpēc, bet nevar.
– Jā, nezin kāpēc, bet nevar, – atkārtoja kņazs, – man pašam tā likās… Un tomēr negribas ticēt…
– Tas ir, jūs domājat, ka gudrāk par visiem nodzīvosiet.
– Jā, arī tā esmu dažreiz domājis.
– Un domājat?
– Un… domāju.

Citāts par laiku


Laiks pacieta, laiks visu pacieta, un visam bija jānāk ar laiku un jāiet savu gaitu.

Citāts par dzīves jēgu


Pajautājiet, pajautājiet vien viņiem: kā viņi visi, visi līdz beidzamajam izprot laimi? Ak, esiet pārliecināti, ka Kolumbs bija laimīgs nevis tad, kad atklāja Ameriku, bet tad, kad taisījās to atklāt; esiet pārliecināti, ka visaugstākais viņa laimes mirklis bija varbūt taisni trīs dienas pirms Jaunās Pasaules atklāšanas, kad sadumpojušies kuģa ļaudis izmisumā gandrīz pagrieza kuģi atpakaļ uz Eiropu! Ne jau Jaunā Pasaule te galvenais, kaut tā izčibētu! Kolumbs nomira, gandrīz to neredzējis, būtībā nezinādams, ko viņš atklājis. Galvenais ir dzīvē, tikai dzīvē – dziņā to atklāt, nemitīgā un mūžīgā, taču nepavisam ne atklāšanā!






autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Bagāts tēvs aizveda savu dēlu padzīvot pie nabadzīgākas ģimenes, tas, ko dēls teica pārrodoties mājās, viņam lika aizdomāties… | Revolūcija:

"[…] Avots: tikainesakinevienam.lv […]"


Labākais stāsts, ko esmu dzirdējis: Par mīlestību un neprātu… | Revolūcija:

"[…] Avots: tikainesakinevienam.lv […]"