TikaiNesakiNevienam.lv


Fjodors Dostojevskis

Fyodor Dostoevsky



Fjodors Dostojevskis par sarunām

Bet, starp citu: par ko kārtīgs cilvēks var runāt ar vislielāko patiku? Atbilde: par sevi. Nu, tad es arī runāšu par sevi.



Fjodors Dostojevskis par muļķību

Muļķis, kas atzinis, ka viņš ir muļķis, vairs nav muļķis.



Fjodors Dostojevskis par meliem

Nemelo sev. Cilvēks, kas notic saviem meliem, drīz vien vairs nespēj izšķirt, kas ir patiess – gan sevī, gan pasaulē.



Fjodors Dostojevskis par dzīves jēgu

Pajautājiet, pajautājiet vien viņiem: kā viņi visi, visi līdz beidzamajam izprot laimi? Ak, esiet pārliecināti, ka Kolumbs bija laimīgs nevis tad, kad atklāja Ameriku, bet tad, kad taisījās to atklāt; esiet pārliecināti, ka visaugstākais viņa laimes mirklis bija varbūt taisni trīs dienas pirms Jaunās Pasaules atklāšanas, kad sadumpojušies kuģa ļaudis izmisumā gandrīz pagrieza kuģi atpakaļ uz Eiropu! Ne jau Jaunā Pasaule te galvenais, kaut tā izčibētu! Kolumbs nomira, gandrīz to neredzējis, būtībā nezinādams, ko viņš atklājis. Galvenais ir dzīvē, tikai dzīvē – dziņā to atklāt, nemitīgā un mūžīgā, taču nepavisam ne atklāšanā!



Fjodors Dostojevskis par žēlošanos

Es nevarēju paciest šos šaudīgos, mūžam norūpējušos, drūmos un uzbudinātos cilvēkus, kas vienmēr zūdīdamies kustējās ap mani pa trotuāriem. Kam viņu mūžīgās skumjas, viņu mūžīgais satraukums un steiga, viņu mūžīgais drūmais ļaunums? Kas gan vainīgs, ka viņi ir nelaimīgi un neprot dzīvot, kaut viņiem priekšā sešdesmit mūža gadi? (…) Un ikviens rāda savas skrandas, savas sastrādātās rokas, dusmojas un kliedz: “Mēs strādājam kā zirgi, mēs pūlamies, mēs esam izsalkuši kā suņi un esam nabadzīgi! Citi nestrādā un nepūlas, bet viņi ir bagāti!” (Mūžīgais piedziedājums!). (…) Kāpēc tad viņš pats nav Rotšilds? Kas tur vainīgs, ka viņam nav miljonu kā Rotšildam, ka viņam nav zelta imperiālu un napoleondoru kalna, tāda kalna, taisni tik augsta kalna kā meteņos zem kumēdiņu būdām! Ja viņš dzīvo, viss tātad ir viņa varā! Kas tur vainīgs, ja viņš to nesaprot?



Fjodors Dostojevskis par cilvēkiem un naudu

Mūsu laiku un mūsu paaudzes cilvēkam nekas nav vairāk aizskarošs kā dzirdēt, ka viņš nav oriģināls, ir vāja rakstura, bez sevišķām spējām, parasts cilvēks. (…) Iedzīvojies naudā, ziniet, es būšu augstākā mērā oriģināls cilvēks. Nauda tāpēc visvairāk peļama un nīstama, ka tā pat piešķir talantus. Un piešķirs līdz pasaules galam.



Fjodors Dostojevskis par prātu un sirdi

Muļķe ar sirdi un bez prāta ir tāda pati nelaimīga muļķe kā muļķe ar prātu un bez sirds.





atbalstīt projektu



atbalstītāju tops:

Kristīne Jansone
Zane Andersone
Jānis Bērziņš


mēneša jubilāri