tikainesakinevienam.lv

Ērihs Marija Remarks (Erich Maria Remarque)


Ērihs Marija Remarks (dzimis 1898. gada 22. jūnijā, miris 1970. gada 25. septembrī) bija vācu 20. gadsimta rakstnieks, “zaudētās paaudzes” pārstāvis. Sarakstījis vairākus darbus par kara šausmām. Viņa zināmākais darbs “Rietumu frontē bez pārmaiņām” (1928) par vācu karavīriem Pirmajā pasaules karā, ir ekranizēts un saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu. Remarka darbi padarīja viņu par nacistu ienaidnieku, kas sadedzināja daudzas viņa sarakstītās grāmatas.




Ērihs Marija Remarks par cilvēkiem un vēlmēm


Tas, ko nevar dabūt, cilvēkam vienmēr liekas labāks par to, kas viņam ir. Te pastāv cilvēka dzīves romantika un idiotisms.

Ērihs Marija Remarks par dzīvi


Es neprotu ne pareizu klavierspēli, ne arī dzīves spēli, nekad, nekad neesmu to pratis, vienmēr esmu bijis pārāk steidzīgs, vienmēr pārāk nepacietīgs, vienmēr noticis kaut kas neparedzēts, vienmēr spēle pārtrūkusi… Bet kurš gan prot pareizi spēlēt, un, ja arī prot, tad ko tas viņam līdz? Vai lielā tumsa tāpēc ir mazāk tumša, vai neatbildami jautājumi tāpēc kļuvuši mazāk bezcerīgi, vai izmisums par mūžīgo nepietiekamību tāpēc ir mazāk sāpīgs, un vai dzīvi tāpēc ir iespējams izskaidrot un saņemt grožos un jāt kā rāmu zirgu, vai arī tā vienmēr ir kā varena bura, kas vētrā mūs nes, bet, kad mēs to gribam satvert, ielingo mūs ūdenī? Reizēm manā priekšā paveras bedre, kas šķiet sniedzamies pat līdz zemes centram. Kas to aizpilda? Ilgas? Izmisums? Laime? Un kāda? Nogurums? Rezignācija? Nāve? Kādēļ es dzīvoju? Jā, kādēļ es dzīvoju?

Ērihs Marija Remarks par dzīvi


– …Vai jums nav zināmas trīs dzīvē visvērtīgākās lietas?
– Kā gan lai tās man būtu zināmas, galvenā prokurora kungs, ja es vēl tikai meklēju dzīvi?
– Tikumība, vientiesība un jaunība, – Georgs sludina. – Ja tās reiz zaudētas, tad nekad vairs nav atgūstamas! Un kas gan var būt bezcerīgāks par pieredzi, vecumu un kailu inteliģenci?
– Nabadzība, slimība un vientulība, – es atbildu un nostājos brīvi.
– Tie ir tikai citi nosaukumi pieredzei, vecumam un nepareizi ievirzītai inteliģencei.

Ērihs Marija Remarks par cilvēkiem un vērtībām


Paskaties, kādi mēs esam kļuvuši! Cik man zināms, tad tikai senajiem grieķiem bija vīna un līksmības dievi – Bakhs un Dionīss. Mums toties ir Freids, mazvērtības kompleksi un psihoanalīzes – bailes no skaļiem vārdiem mīlestībā un pārāk skaļi politikā. Nožēlojama suga, vai ne?

Ērihs Marija Remarks par mīlestību


Kā viņa apietas ar šo vārdu, domāja Raviks. Daudz neprātodama, kā ar tukšu trauku. Piepilda ar kaut ko un sauc to par mīlestību. Kas tikai tur nav iekšā liets! Bailes no vientulības, sava „es” izcelšana, pašapziņas kāpināšana, miglaina īstenības skatīšana fantāzijas spogulī! Bet kurš pateiks, kā tas ir patiesībā?

Ērihs Marija Remarks par cilvēku un nodomiem


Cilvēks ir varens savos nodomos un nevarīgs tos piepildīt. Tas ir viņa posts un viņa valdzinājums.

Ērihs Marija Remarks par nožēlu


Nožēla ir pats bezjēdzīgākais, kas vien var būt. Nekas nav atgriežams. Nekas nav par labu vēršams. Citādi mēs visi būtu svētum svēti. Dzīvei nav bijis nodoma mūs padarīt pilnīgus. Ja kāds ir pilnīgs, tam vieta muzejā.

Ērihs Marija Remarks par vientulību


Vientulība – mūžsenais dzīves refrēns. Tā nav ne ļaunāka, ne labāka par ko citu. Pārāk daudz par to tiek runāts. Cilvēks ir vientuļš vienmēr un nekad.



atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā