tikainesakinevienam.lv

Daniela Rotta



Amazones stāsts


Tu teici, ka vienīgi caur sāpēm dzimst lietas:
Tās, kuras burvīgas,
Tās, kuras lielas.
Bet cik gan šo sāpju viens cilvēks var nest?
Mūžīgi teiksi?
Vai nav par daudz vienam?
***
Spēsi! – tu attrauci liegi, ar kvēli,
Spēsi, TU viena ik dienu tās nest!
Tam dodu es ticību, spēku un degsmi,
Jo ikdienas rūpēs tās glābiņš būs tavs.
Tu cīnīsies, pakļausi, iesi līdz galam,
Līdz pilnīgam, skaujošam ķermeņa salam.

Kēras lūgums


Es pieļāvu kļūdu reiz baisu un lielu,
Tā mainīja dzīvi, jo palikām brīvi.
Tā aprāva dzīvību, aprāva pukstus,
Vai bija to vērts? – tu jautāji čukstus.

***

Tad kādēļ to darīju?
Kā gan to spēju?
Bet kā tad es dzīvotu,
Ja ietu pret vēju?

***

Lūdzu, netiesā bargi,
Jau tā apkārt skarbi.
Pirms pilnīgā haosā triekšu es sevi,
Vien, piedot un aizmirst, no sirds lūgšu es tevi.

Aplis


Kad nāves plīvurs klās tavu seju,
Tad priecājies, draugs – mēs tapsim nu brīvi.
Mēs baudīsim dzīvi – ne to, kuru dzīvi,
Un atkal jau sapņosim, kā reiz būsim dzīvi.



aktuāli




atbalstīt projektu






reklāma citātu kartotēkā