tikainesakinevienam.lv

Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry)


Antuāns Marī Žans Batists Rožē de Sent-Ekziperī (dzimis 1900. gada 29. jūnijā Lionā, miris 1944. gada 31. jūlijā jūrā netālu no Marseļas) bija franču rakstnieks un aviators. Ievērojamākais darbs – pasaka “Mazais princis” (Le Petit Prince, 1943).




Antuāns de Sent-Ekziperī par cilvēku un dzīvi


Man gadījās uztvert arī klusā balsī risinātas, vaļsirdīgas sarunas. Tās skāra slimības, naudu, sīkās mājas rūpes. Šīs sarunas atklāja tā pelēkā cietuma sienas, kurā cilvēki bija paši sevi ieslodzījuši. Un piepeši es skatīju vaigu vaigā likteni.
Vecais kantorist, mans ceļa biedri omnibusā, neviens nekad nav pamudinājis tevi bēgt no tava cietuma, un tu tāpēc neesi vainojams. Tu esi cēlis savu mieru, aizmūrēdams, kā to dara termīti, katru gaismas spraugu. Tu esi saritinājies savā sīkpilsoņa drošībā, savā rutīnā, provinces dzīves smacīgajos rituālos, tu esi uzbēris nožēlojamu aizsargvalni pret vējiem un jūras paisumu un bēgumu, un zvaigznēm. Tu nevēlies, lai tevi satrauktu lielas problēmas, pietiekami grūti tev bijis aizmirst, ka esi cilvēks. Tu nebūt neesi klejojošas planētas apdzīvotājs, tevi nenodarbina jautājumi, kam nav atbildes, — tu esi Tulūzas sīkpilsonis. Neviens nav tevi sagrābis aiz pleca un sapurinājis tad, kad vēl nebija par vēlu. Tagad māli, no kā tu esi veidots, ir izkaltuši, sarepējuši un neviens vairs nespēs atmodināt snaudošo mūziķi, dzejnieku vai zvaigžņu pētnieku, kas varbūt iesākumā dzīvoja tevī.

Antuāns de Sent-Ekziperī par grāmatām, zemi un sevis atklāšanu


Zeme ļauj mums uzzināt pašiem par sevi vairāk nekā visas grāmatas. Jo tā mums pretojas. Cilvēks atklāj sevi, kad mērojas spēkiem ar šķērsli.

Antuāns de Sent-Ekziperī par cilvēku


Būt cilvēkam tieši nozīmē būt atbildīgam. Tas nozīmē izjust kaunu par postu, kas, šķiet, nav no mums atkarīgs. Tas nozīmē lepoties ar uzvaru, ko guvuši mūsu biedri. Tas nozīmē apzināties, ka, nolikdami vietā savu akmeni, mēs palīdzam celt pasauli.

Antuāns de Sent-Ekziperī par vērtībām


Lidojuma nakts ar simttūkstoš zvaigznēm, tās skaidrums, nedaudz stundu ilgā vara pār pasauli nav pērkama par naudu. Un pēc grūta pārlidojuma pasaule jaunā skatījumā – koki, puķes, sievietes, smaidi, kuros staro rītausmā atgūtā dzīve, visu sīko lietu saskaņa, kas mums top dāvināta, – tas viss nav nopērkams par naudu.

Antuāns de Sent-Ekziperī par grūtībām un neatlaidību


Vienīgais glābējs ir solis, ko tu sper. Vēl viens solis. Vienmēr viens un tas pats solis tālāk…

Antuāns de Sent-Ekziperī par vērtībām


Mēs visi esam jauni mežoņi, ko vēl sajūsmina jauniegūtās rotaļlietas. Vai citādi izskaidrojama tieksme sasniegt arvien lielāku lidmašīnu ātrumu? Tā tur mašīna spēj pacelties augstāk, lidot ātrāk. Mēs aizmirstam, kālab liekam tai traukties. Pati traukšanās uz laiku kļūst svarīgāka par mērķi.

Antuāns de Sent-Ekziperī par vientulību


Pasaulē, kur dzīvība tik viegli piekļūst dzīvībai, kur vēja gultā puķes sajaucas ar puķēm, kur gulbis pazīst visus gulbjus, vienīgi cilvēki ceļ savu vientulību.

Antuāns de Sent-Ekziperī par sapņiem


Nezinu, kas manī notiek. Smagums mani tur pie zemes, kaut tik daudz zvaigžņu velk uz savu pusi. Kāds cits pievilkšanas spēks liek man atgriezties manī pašā. Es jūtu savu svaru, kas mani saista ar tik daudz lietām! Mani sapņi ir reālāki par smilšu kāpām, par mēnesnīcu, par visu šo apkārtni.


2 lapa no 5123...Pēdējā lapa »

aktuāli




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā