tikainesakinevienam.lv

Aksels Munte


Axel Munthe (1857-1949) bija zviedru ārsts un rakstnieks.




Aksels Munte par vērtībām

Ko tu paturēsi sev, to pazaudēsi, bet, ko aizdosi prom, tas mūžam būs tavs.



Aksels Munte par laimi

Jo ātrāk mēs saprotam, ka liktenis ir mūsos pašos, nevis zvaigznēs, jo labāk. Laimi mēs varam atrast vienīgi sevī, velti tērēsim laiku, gaidīdami to no citiem, nekādu pārpalikumu viņiem nav. Bēdas mums jāpanes pašiem, kā nu protam, būtu negodīgi uzvelt tās otram – vienalga, vai tas būtu vīrietis vai sieviete. Mums jāizcīna mūsu cīņas pašiem un jāsit, cik rokai spēka, jo esam dzimuši par cīnītājiem. Miers kādu dienu nāks mums visiem, miers bez sakāves negoda pat uzvarētajam, ja vien viņš būs darījis visu, kas viņa spēkos.



Aksels Munte par nākotni un nāvi

Mēs zinām tikai to, ka mums jāmirst, un patiesībā tas ir vienīgais, ko mēs noteikti zinām par savu nākotni. Viss pārējais ir tikai minējumi, kas laika gaitā bieži vien izrādās maldīgi.



Aksels Munte par dvēseli

Dvēselei vajag vairāk telpas nekā miesai.



Aksels Munte par vērtībām

Visu, kas mums pa īstam derīgs, mēs varam nopirkt par mazumiņu naudas, vienīgi nevajadzīgais pērkams par augstu cenu. Visu, kas patiesi daiļš, nemaz nepārdod, to nemirstīgie dievi dod mums kā dāvanu. Mums ļauts noskatīties saules lēktos un rietos, mākoņu slīdēšanā pa debesīm, mežos un laukos, jūras varenībā, visā, nemaksājot par to ne peniju. Putni dzied mums par velti, un lauku puķes mēs, garām ejot, varam saplūkt ceļmalā.



Aksels Munte par bagātību

Mēs visi zinām – gandrīz katra pārliecīga bagātība ir veikli maskētā veidā nozagta nabagajiem.



Aksels Munte par valsti un vērtībām

Kāpēc valsts izšķiež simtreiz vairāk naudas, apmācot slepkavošanai nekā apmācot dziedināšanai? Kāpēc neceļ vairāk slimnīcu un mazāk baznīcu, dievu var pielūgt visur, bet operēt renstelē nevar! Kāpēc mēs ceļam tik daudz krāšņu namu profesionāliem slepkavām un kramplaužiem un tik maz bezpajumtes nabagiem pilsētu nomalēs?



Aksels Munte par dzīvi

Es zinu, ka dzīve ir skaista, bet zinu arī, ka mēs bieži to samaitājam, pārvēršot muļķīgā farsā, sirdi plosošā traģēdijā vai pat abos uzreiz, tā ka galu galā vairs pat nezinām – smieties vai raudāt. Raudāt ir vieglāk, bet smieties – prātīgāk, ja vien mēs nesmejamies balsī.





atbalstīt projektu