tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Ir divas dienas nedēļā, par kurām mums nevajag domāt: divas dienas, kuras vajadzētu atbrīvot no bažām un bailēm.
Viena no tām ir vakardiena ar savām kļūdām un rūpēm, neveiksmēm, sāpēm un bažām. Taču vakardiena ir pagājusi un vienmēr – nesasniedzama. Visas atmiņas visā pasaulē mums nevar atdot vakardienu. Mēs nekādi nevaram vēlreiz atkārtot to, ko darījām vakar. Mēs nevaram izdzēst vārdu, ko teicām vakar. Taču vakardiena ir pagājusi.
Otra diena, par kuru mums nevajag bažīties, ir rītdiena. Rītdiena ar jauniem pienākumiem, jaunām grūtībām, lieliem solījumiem un maziem to izpildījumiem. Taču arī rītdiena nav mūsu varā, mēs to nevaram kontrolēt. Rīt saule lēks vai nu spoža, vai aiz mākoņiem, bet lēks. Taču kamēr tā lēks, mums nav nekādas daļas par rītdienu, jo tā vēl nav pienākusi.
Mums katram ir tikai viena diena – šodiena. Katrs cilvēks vienas dienas cīniņu ar dzīvi var izturēt. Mēs salūztam tikai tad, kad šodienai pieliekam klāt šo mūžības nastu – vakardienu un rītdienu. Nevis šāsdienas piedzīvojumi ieved cilvēku ārprātā, bet sirdsapziņas pārmetumi un rūgtums par to, kas notika vakardien un bažas par to, kas notiks rīt.
Tāpēc dzīvosim tikai šodien!

Tavs komentārs

*
*







autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Sindija:

"Precīzi!"


Raimonds:

"Erts Erbens"