tikainesakinevienam.lv

Sīlis pāva spalvās


Pāvs metis spalvas, rau, kāds sīlis turpat bijis,

Kas visas kopā salasījis,

Sev pielaiko un iet ar tām nu greznojies
(Jo domājis, ka skaists), starp pāviem pāvoties.
Kāds viņu pazina un sāka par šo irgāt,

Svilpt, apcelt, ķengāt, ņirgāt,

Līdz tika aizdzīts prom no pāvu kundziņiem.

Kad atgriezās … vairs pat pie savējiem

Tas atzīts netika, to padzina no mājām.

Ne mazums sīļu mums tāpat uz divām kājām,
Kas izgreznoties grib ar citu atkrišņiem.

Tie visi – plaģiātu gari,

Ne man tos pasunīt, vairs nerunāšu arī,

Nekā man kopīga ar tiem.

Tavs komentārs

*
*







autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Maija:

"*"