Man šķiet, ka mazais princis bija
nolēmis aizceļot ar gājputniem. Tajā rītā viņš krietni
uzposa savu planētu. Viņš rūpīgi iztīrīja darbojošos vulkānus.
Viņam bija divi vulkāni, kas darbojās. Uz tiem ļoti ērti no rītiem
varēja uzsildīt brokastis. Viņam piederēja ari viens izdzisis
vulkāns. Bet kā mēdz teikt: "Nekad nevar būt drošs!"
Tādēļ viņš iztīrīja arī izdzisušo vulkānu. Ja vulkāni ir
labi iztīrīti, tie deg mierīgi, vienmērīgi, bez izvirdumiem.
Vulkānu izvirdumi ir kā uguns skurstenī. Acīm redzot, uz zemes mēs
esam pārāk mazi, lai iztīrītu savus vulkānus. Tādēļ tie sagādā
mums tik daudz nepatikšanu.
Mazais princis mazliet noskumis izrāva pēdējos baobabu dzinumus.
Viņš domāja, ka nekad vairs neatgriezīsies. Visi parastie darbi
šorīt viņam likās neparasti jauki. Kad viņš pēdējo reizi
aplaistīja puķi un gatavojās to apsegt ar stikla kupolu, viņam
gribējās pat raudāt.
- Ardievu, - viņš teica puķei. Bet puķe neatbildēja.
- Ardievu, - viņš atkārtoja.
Puķe iekāsējās. Tas nebija tādēļ, ka viņa būtu saaukstējusies.
- Esmu bijusi muļķe, - beidzot viņa teica. - Lūdzu piedod man.
Un centies būt laimīgs.
Mazais princis bija pārsteigts, nedzirdot pārmetumus. Viņš stāvēja,
pavisam apmulsis, ar stikla kupolu rokās. Viņš nesaprata šo
kluso maigumu.
- Nu, protams, es tevi mīlu, - teica puķe. - Tā bija mana vaina,
ka tu par to neko nezināji. Bet tas ir tik nesvarīgi. Arī tu biji
tāds pats muļķis kā es. Centies būt laimīgs... Liec šo kupolu
mierā. Es to vairs negribu.
- Bet vējš...
- Es jau nemaz neesmu tā saaukstējusies... Svaigais nakts gaiss
man darīs labu. Es esmu puķe.
- Bet zvēri...
Man taču ir jāpacieš pāris kāpuru, ja gribu iepazīt tauriņus.
Tie laikam ir ļoti skaisti. Kas tad mani apciemos? Tu taču būsi tālu
projām. Bet no lieliem zvēriem es nebaidos. Man ir nagi.
Un viņa naivi rādīja savus četrus ērkšķus. Pēc tam piebilda:
- Nevilcinies, tas uztrauc. Ja esi izlēmis doties projām, tad ej.
Viņa negribēja, ka mazais princis redz viņu raudam. Tā bija ļoti
lepna puķe...
|
