TikaiNesakiNevienam.lv


Pols Hogans par panākumiem

Manu panākumu noslēpums ir tas, kas es nokožu mazliet vairāk, nekā spēju sakošļāt, un košļāju, cik ātri vien spēju.



Džims Kerijs par pašiedvesmu

Es allaž esmu ticējis maģijai. Kad man šajā pilsētā nebija nekā cita, ko darīt, es ik vakaru uzbraucu augšā uz Malholanda ceļu, sēdēju, skatījos uz pilsētu, izstiepu rokas un sacīju sev: “Visi grib ar mani strādāt. Esmu patiešām labs aktieris. Es saņemu dažādus lieliskus filmēšanās piedāvājumus.” Es vienkārši atkārtoju šos vārdus vēl un vēlreiz, burtiski iegalvodams sev, ka tūlīt piedalīšos pāris filmās. Braucu lejā no kalna, gatavs stāties pretī visai pasaulei, un atkārtoju: “Filmēšanās piedāvājumi mani jau gaida, es tos tikai vēl neesmu dzirdējis.” Tie bija visaptveroši apliecinājumi, pretlīdzekļi tam, ko manī bija izveidojusi ģimene.



Alberts Einšteins par problēmu risināšanu

Nozīmīgas problēmas nevar atrisināt tajā pašā domāšanas līmenī, kurā tās radušās.



Ita Kozakeviča par sievietēm

Ja mēs gribam redzēt sievietē sievieti, tad pret viņu tā ir jāizturas, un tad sieviete uzreiz atplaukst.



Ita Kozakeviča par ideāliem

Ir tāds jocīgs paradokss: kaut kas, kas ir pavisam ideāls, jau tāpēc vien nevar būt ideāls. Cilvēkam vajadzīgi mazi trūkumi, viņam vien raksturīgas iezīmes, lai viņš būtu īsts dzīvs cilvēks. Nu, bet sieviete ir pietiekami sarežģīta būtne, lai nosauktu tikai dažas īpašības. Jābūt visam kam – sievišķīgam mīļumam, kaut kādam sirdsprātam un sirdsgudrībai, sievišķīgai intuīcijai un takta sajūtai, gādīgumam un vēl daudz kam citam.



Ita Kozakeviča par ticību

Saglabājot ticību – nevis to virspusējo, kura izpaužas tikai kaut kādos simboliskos žestos, bet to dziļāko, mēs saglabājam milzīgu pārliecības spēku, labvēlīgās attieksmes spēku, kas mums ļoti palīdz. Man tas ļoti palīdz. Citkārt pārņem bailes vai nedrošība, un tieši tad dziļākā ticība dod cilvēkam tik lielu, pārliecības pilnu mieru, ko varētu tiešām novēlēt visiem. Tā ir liela spēka apziņa.



Ita Kozakeviča par sievietēm politikā

Man šķiet, ka cilvēce ir ne mazumu zaudējusi tāpēc, ka politika vienmēr bijusi vīriešu darbības lauks, Varbūt tādēļ vēsture veidojas kā karu, lielu kauju, iekarotu tautu posta un revolūciju virkne. Daudziem patīk atsaukties uz sieviešu emocionalitāti kā uz īpašību, kas nav savienojama ar politiku. Bet man šķiet, ka tieši sievietes var ienest politikā vairāk cilvēcības, ne tikai prātu, ber arī sirdi – mums taču vairāk ir raksturīga žēlsirdība, atbildība par cilvēka saglabāšanu un tās vērtības izpratne. Lai gan – sabiedriskā darbība neatbrīvo sievieti no daudzām ikdienišķām ģimenes rūpēm…





atbalstīt projektu





mēneša jubilāri