tikainesakinevienam.lv

Jānis Peters par mīlestību


Bet tavas acis, tik melnas kā ugunī grauzdēta maize,
Skūpstīja mani un aiz laimes raudāja.
Ai, cik stiprs es kļuvis no tā svētīgā brīža!
Kailām rokām nožmiedzu kuili, izcēlu celmus no zemes
Un iesēju kaņepes alas priekšā.
Cilvēki, ejiet uz to vietu, kur es akmens laikmetā mīlēju, –
Tur kaņepes – tumšzaļas kaņepes šodien vēl zied.

Tavs komentārs

*
*






uzsauc kafiju


Ja citātu kartotēkā pavadītais laiks Tev šķita noderīgs un vēlies pateikt paldies, uzsauc kafiju ar sms palīdzību.

Nosūti sms ar tekstu
tikai
uz numuru
144

(visi operatori)
maksa par sms = 1€


autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri