tikainesakinevienam.lv

Mirklis mūžībā… Saruna ar Nāvi…


Reiz guļot sapnī ieraudzīju kādu stāvu. Tā bija ļoti skaista sieviete, gariem matiem, graciozu augumu, brīnišķīgā garā tērpā…
Jautāju – “Kas Tu esi?”
“Es esmu Nāve” – Tā atbildēja.
“Vai tad tāda ir Nāve?” – Brīnījos.
“Jā, tikai cilvēki mani nezin kāpēc iedomājas neglītu, briesmīgu, baidās no manis, bet tā nav taisnība.”
“Vai tad neesi kā veca vecene ar izkapti rokās?” – Jautāju.
“Nē, viss pasaulē, visumā Dieva radītais ir skaists, arī Es. Neglītais ir cilvēku prātos.”
“Tu tak esi Nāve, ar Tevi beidzas dzīvība?”
“Dzīvība nekad nebeidzas, tā pāriet tikai citā kvalitātē. Dzīvība ir mūžīga, mirst tikai fiziskais ķermenis. Kāds dižs skolotājs nesa Jums vēsti – Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, tas bija domāts par visiem un ik katram. Es esmu tikai pavadone ceļā uz mūžību. Tie, kas mani sastapuši, reti kuri grib atgriezties atpakaļ. Jūsu dzīve ir laicīga – Tikai mirklis mūžībā!”
“Vai esi atnākusi man pakaļ, un man jāaiziet?” – Jautāju.
“Nē, Tavs laiks vēl nav pienācis” – Nāve teica – “Tava dvēsele vēl nav gatava aiziet.”
“Kāpēc tad esi šeit?” – Vaicāju.
“Es atnācu parunāties ar Tavu Dvēseli, mēs jau daudzas reizes esam tikušās, tikai Tu to neatceries.”
“Kas ir Dvēsele?”
“Tā ir Dieva elpa, daļiņa no Dieva, vienota ar visu un visiem, tā ir viss bijušais, esošais un nākošais. Tā ir nemirstīga, tā ir pieredze, tā ir mīlestība, tā ir gaisma!”
“Bet saka tak, par dažiem, tas ir cilvēks ar tumšu Dvēseli!”
“Nē, tā atkal nav taisnība, Dvēsele vienmēr ir skaista, kā jau iepriekš minēju, viss Dieva radītais ir skaists, arī jebkurš cilvēks! Un arī cilvēks tāpat kā Dievs ir radītājs. Esi tak laikam lasījis vai dzirdējis – Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja un līdzības? Tikai nez kāpēc cilvēka prāts un egoisms grib radīt Dievu pēc sava ģīmja un līdzības! Tas ir viņi, kas neļauj Dvēselei izpausties, un rada to, ko rada. To, ko Jūs saucat par tumšo, ļauno, slikto, nepareizo. Dievs neko tādu nav radījis!”
“Labi, par ko Tu vēlies ar manu Dvēseli parunāt?”
“Es ar viņu visu laiku sarunājos, tikai Tavs prāts traucē sadzirdēt mūsu sarunu!”
“Nu, varbūt” – ,negribīgi piekritu – “Bet ja Tu saki ka Dvēsele ir mīlestība un gaisma, kāpēc cilvēki pasaulē mokās mīlestības trūkumā?”
“To es arī atnācu Tev atgādināt” – Nāve noteica.
Un es izdzirdu kaut kur sen dzirdētus vārdus – “Ja Tev liekas, ka Tevi nemīl neviens paskaties vējam sejā. Tevi mīl saule un vējš, zvaigznes un debesis, un cilvēki kurus Tu zini, un kurus nemaz neiedomājies, Tevi mīl Laiks kurā Tu dzīvo, putni, kas dzied Tev, koki kurus Tu redzi, ziedi, kas smaida Tev, katra diena, kas atnākusi Tev… Ja arvien Tev šķiet, ka Tevi nemīl neviens, paskaties sevī! Jo visā ko Dievs radījis ir Dieva elpa, arī cilvēkā, bet kā zināms Dievs ir – Mīlestība…”
“Nu, bet kā gan lai nolieku malā to prātu un egoismu?”
“Es jau Tev teicu” – Nāve attrauca – “Ieskaties biežāk un vairāk sevī, ne virspusēji, bet pašos dziļumos, un tur atradīsi visas atbildes un dārgāko pērli, kas cilvēkam ir – viņa Dvēseli, kad būsi to atradis sevī, atradīsi to arī citos, un atrodot citos Jūs varēsiet sarunāties Dvēseļu valodā, kā patlaban es sarunājos ar Tavējo!”
Nopūtos – “Paldies Tev, Nāve, ka parunājies ar mani, vai varu ko pateikt arī citiem?”
– “Jā, lai nebaidās no manis, arī es esmu mīlestība, bet lai nemeklē mani, es pati atnākšu, kad būs pienācis laiks…”
“Es vairs nebaidīšos no Tevis,” – klusi nočukstēju – “Bet centīšos man atvēlēto mirkli mūžībā izmantot Dvēseles attīstībai gaismā un mīlestībā!”
“Tieši to arī vēlējos no Tevis dzirdēt” – Nāve atvadoties noteica.

Tavs komentārs

*
*







autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Raimonds:

"Erts Erbens"


Maija:

"*"