tikainesakinevienam.lv

Dzejolis par māti


Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt!
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
Kā maldu nakts mans mūža gājums bijis,
Nu gribu būt kā bērns pie tevis mazs.
Nu dzīves laimi zinu izbaudījis –
Par tavu mīlu svētāks nav nekas.
Un tavās acīs, as‘rās iekaisušās,
Man ierakstīts, cik nelaužams ir gars.
Un tavās rokās, darbos nogurušās,
Man palo mūžīgs mīlas pavasars.

Tavs komentārs

*
*







autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Sindija:

"Precīzi!"


Raimonds:

"Erts Erbens"


Maija:

"*"