tikainesakinevienam.lv

Citāts par zinātni


Lūk, te ir koki, un es pazīstu to raupjumu, un es pazīstu ūdens garšu. Zāles smaržas un zvaigznes naktī, dažos vakaros, kad sirds norimstas, – kā gan lai noliegtu pasauli, kuras varenību un spēkus es sajūtu? Tomēr visa šīs zemes zinātne man nedos neko, kas spētu pārliecināt, ka šī pasaule pieder man. Jūs man to aprakstīsiet un iemācīsiet mani to klasificēt. Jūs citu pēc cita nosauksiet tās likumus, un savās zināšanu alkās es piekritīšu, ka tie ir patiesi. Jūs atšifrējat tās mehānismus, un manas cerības aug augumā. Pēdējā posmā jūs man mācāt, ka šis varenais un krāsainais universs ir sadalīts atomos un pats atoms ir sadalīts elektronos. Tas viss ir labi, un es gaidu, ka turpināsiet. Bet jūs man stāstāt par neredzamu planētu sistēmu, kurā elektronus pievelk kodols. Jūs man skaidrojat šo pasauli ar attēlu. Tad atzīstu, ka esat nonākuši pie poēzijas: es neuzzināšu nekad. Vai man pietiek laika būt par to sašutušam? Jūs jau esat mainījuši teoriju. Tādējādi zinātnes, kuru uzdevums ir man visu iemācīt, galu galā beidzas ar hipotēzi, skaidrība pagaist metaforā, neskaidrība izkūst mākslas darbā. Vai man bija vajadzīgi tik daudzi pūliņi? Pakalnu maigās līnijas un vakara roka uz satrauktās sirds man iemāca daudz vairāk. Es saprotu: ja arī ar zinātnes palīdzību varu aptvert parādības un tās citu pēc citas nosaukt, tāpēc vien vēl nespēju aptvert pasauli. Ja spētu ar pirkstu iztaustīt visu tās reljefu, es par to nezinātu vairāk.

Tavs komentārs

*
*






uzsauc kafiju


Ja citātu kartotēkā pavadītais laiks Tev šķita noderīgs un vēlies pateikt paldies, uzsauc kafiju ar sms palīdzību.

Nosūti sms ar tekstu
tikai
uz numuru
144

(visi operatori)
maksa par sms = 1€


autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri