tikainesakinevienam.lv

Citāts par mīlestību


Arī visnelaimīgākajā mūžā lāgiem atspīd saule un starp smiltīm un akmeņiem uzzied laimes puķītes. Tā klājās arī Stepes Vilkam. Parasti viņš bija ļoti nelaimīgs – tas nav noliedzams un nelaimīgus varēja padarīt arī citus – ja tos mīlēja un tie mīlēja viņu. Jo visi, kas viņu iemīlēja, allaž saskatīja viņā tikai vienu pusi. Daudzi mīlēja viņā smalku, gudru un savdabīgu cilvēku un šausminājās un jutās vīlušies, pēkšņi saskatījuši viņā vilku. Un saskatīt vilku viņi bija spiesti, jo, līdzīgi jebkurai dzīvai būtnei, Harijs vēlējās, lai viņu mīl visu, un tāpēc nespēja apslēpt un melīgi noliegt vilku tieši to priekšā, kuru mīlestība viņam bija dārga. Taču netrūka arī tādu, kas mīlēja viņā tieši vilku, tieši brīvību, mežonīgumu, nepakļāvību, bīstamību un stiprumu, un tie savuties jutās ārkārtīgi sarūgtināti un vīlušies, kad pēkšņi atklājās, ka plēsīgais, ļaunais vilks ir vēl arī cilvēks, ilgojas vēl arī pēc labestības un maiguma, vēlas klausīties Mocartu, lasīt dzejoļus un kalpot cilvēces ideāliem.

Tavs komentārs

*
*







autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Sindija:

"Precīzi!"


Raimonds:

"Erts Erbens"