TikaiNesakiNevienam.lv


Tēma: "vērtības"


Justeins Gorders par vērtībām

Man nav nekas pret skropstu tušu un lūpu krāsu. Bet mēs būtībā atrodamies uz kādas planētas pasaules telpā. Man šķiet, ka ir neprātīgi par to domāt. Ir traki domāt par to, ka vispār pastāv pasaules telpa. Bet ir tādas meitenes, kas šo Visumu nespēj saskatīt tikai skropstu tušas dēļ. Droši vien ir arī tādi zēni, kas nav spējīgi mest skatu pāri horizontam futbola dēļ. Visādā ziņā no kosmētikas spogulīša līdz kārtīgam spoguļteleskopam droši vien būtu jānoiet krietns gabals! Manuprāt, to dēvē par “perspektīvas nobīdi”. Varbūt to var saukt arī par “aha piedzīvojumu”. Nekad nav par vēlu izjust “aha piedzīvojumu”. Bet daudzi cilvēki nodzīvo visu mūžu, tā arī neaptverdami, ka viņi šūpojas tukšā telpā. Šeit lejā ir pārāk daudz bremzējoša. Pietiek jau ar domām par to, cik labi tu izskaties.

Mēs esam piederīgi šai zemeslodei. Es negrasos to apstrīdēt. Mēs esam daļa no šīs planētas dzīves. Šeit mēs esam mācījušies no pērtiķiem un rāpuļiem, kā attīstīties, un man pret to nav nekādu iebildumu. Citādā dabā varbūt itin viss būtu krietni citādi, bet mēs esam šeit. Un atkārtoju: es to nenoliedzu; es tikai domāju, ka tas nedrīkst kavēt mūs tiekties paskatīties mazliet tālāk par mūsu pašu degungalu.



Armīns Lejiņš par vērtībām

Ir cilvēki, kas nekad nerunā par lietu, tikai – par cenu.



Džeroms Klapka Džeroms par dzīvi un laimi

Ļaudis piekrauj savus dzīves kuģīšus līdz mastu galiem ar greznām drānām un lieliem namiem, ar nevajadzīgiem kalpiem un smalkiem draugiem, kas nedotu par viņiem ne penija un ko viņi paši arī nevērtē augstāk, ar dārgām izpriecām, kas nevienu neuzjautrina, ar aizspriedumiem un modēm, ar pretenzijām un godkāri un – ak, ar vissmagāko, vismuļķīgāko nastu! – ar bailēm, ko gan sacīs kaimiņi, ar greznību, kas līdzīgi seno laiku noziedznieka tērauda vainagam liek asiņot un sāpēt galvai, kurai tas jānēsā!
Tās ir grabažas, mīļie cilvēki, tās ir grabažas! Metiet tās pāri bortam! Tās padara jūsu laivu tik smagu, ka jums nav spēka cilāt airus. Tās padara jūsu braucienu tik apgrūtinošu un bīstamu, ka nevienu brīdi jūs neeasat brīvi no satraukuma un rūpēm, jums nepaliek ne mirklis sapņainam laiskumam, kad jūs varētu lūkoties pāri sēkļiem slīdošo ēnu rotaļās un saulstaru dzirkstelēs, kas deg viļņu galos, vai kuplajos krastmalas kokos, kas spoguļojas ūdensrozēs, drūmi šalcošās niedrēs, grīšļos, dzegužpuķēs un gaiši zilās neaizmirstulēs.
Metiet laukā grabažas, cilvēki! Lai jūsu dzīves laiva ir viegla, lai tajā atrodas tikai visnepieciešamākais – mājīgs nams un vienkāršas izpriecas. Pāris draugu, kas ir šā vārda vērti, kāds, kas mīl jūs un kam jūs atbildat ar pretmīlestību, kaķis, suns un viena vai divas pīpes, pietiekami daudz ēdiena un drānu, un mazliet vairāk nekā pietiekami – dzērienu, jo slāpes ir drausmīgs posts.
Tad jūs redzēsiet, ka laiva nu iet daudz vieglākā gaitā, vairs nedraud apgāzties, un nav sevišķa nelaime, ja arī tā notiktu, jo krietnas un vienkāršas mantas no ūdens nebaidās. Jums pietieks laika darbam un pārdomām. Pietiks laika gozēties saulē, pietiks laika ieklausīties Eola mūzikā, ko maigais vējš izvilina no cilvēka sirds stīgām, pietiks laiks…



Ērihs Marija Remarks par cilvēkiem un vērtībām

Paskaties, kādi mēs esam kļuvuši! Cik man zināms, tad tikai senajiem grieķiem bija vīna un līksmības dievi – Bakhs un Dionīss. Mums toties ir Freids, mazvērtības kompleksi un psihoanalīzes – bailes no skaļiem vārdiem mīlestībā un pārāk skaļi politikā. Nožēlojama suga, vai ne?



Zenta Mauriņa par vērtībām

Daudz ir rakstīts par bada postu, par slimībām, kas rodas ķermenī, ja tas karā un pēckara laikā vai arī trūcīgu apstākļu dēļ netiek pareizi barots, bet daudz vairāk slimību, daudz lielākas nelaimes, daudz negantāki sarežģījumi, daudz vairāk darbu traucētāju neveiksmju ceļas, ja cilvēka dvēsele izbadējusies nesaņem to, bez kā cilvēks nevar dzīvot cilvēcisku dzīvi.





atbalstīt projektu




mēneša jubilāri