Mēs nedzīvojam no ticības, bet no mīlestības.

Ticēt nozīmē spert pirmo soli pat tad, ja tu neredzi visas kāpnes.

Pat tie, kas netic tomēr tic – Tie kas netic Dievam, tic, ka Dieva nav; tie, kas netic veiksmei, tic neveiksmei. Dzīves paradokss. Ticība var būt gan virzītājspēks, gan var arī paralizēt, sasaistīt.

Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Un bērzu zars, mani apskaudams, teica: tava vientulība ir izdomāta. Tu esi vientuļa tādēļ, ka esi zaudējusi ticību. Bez ticības dzīvot nevar…

Tik tici, un tu dzīvosi, kas šaubās, aizies bojā.

Ticība dara lietas iespējamas, bet ne vieglas.

Nauda un ticība ir spēcīgi dzinuļi.

Ateismam ticība ir nepieciešama tikpat lielā mērā kā ticībai.

…ļaudis ir spējīgi noticēt visam, ko tiem papūš, un kaismīgi turēties pie šādas ticības – pie jebkuras ticības.

Ticība ir brīnums, kas pilnībā maina cilvēka dzīvesveidu.

Ticība ir spējas turēties pie reiz iegūtas pārliecības, par spīti sajūtu svārstībām.

Tas, kurš ir pazaudējis naudu, ir zaudējis daudz;
Tas, kurš ir pazaudējis draugus, ir zaudējis vēl vairāk;
Tas, kurš ir pazaudējis ticību, ir zaudējis visu.

Aerodinamikas likumi liecina, ka kamenei nevajadzētu būt spējīgai lidot. Kamene to nezin, tāpēc tā tomēr lido.

Cilvēki nekam netic tik cieši kā tam, ko viņi vismazāk zina; un neviens neuzstājas tik pārliecinoši kā tie, kas stāsta pasakas.