Piedošana nepadara otru cilvēku pareizu, tā padara tevi brīvu.

Atriebjoties ienaidniekam, cilvēks tikai pielīdzinās viņam, bet piedodot – paceļās pāri.

Piedot ir daudz vieglāk ja esi jau paguvis atriebties.

Garīga attīstība nozīmē mainīties pašam, nevis mainīt citus. Tā notiek tikai ar tiem, kas ir gatavi atteikties no upura vai tirāna lomas, piedot sev un citiem, ieiet jaunā, neierobežotā dzīvē. Piedošana ie negatīvās informācijas dzēšana.

Maldīties ir cilvēciski, piedot ir dievišķi.

Piedot saviem draugiem ir grūtāk, nekā saviem ienaidniekiem.

Vieglāk piedot ienaidniekam nekā draugam.

Cilvēkiem, pat vairāk nekā lietām, valadzīgs atbalsts, rūpes, kļūdu labošana un piedošana, piedošana, piedošana.

Piedošana ir vienīgais dievišķais spēks cilvēkā.

Patiesa piedošana nenozīmē pateikt otram: “Es tev piedodu, tu piedod man”, bet gan radīt daudz jo daudz jauku tagadnes mirkļu un padarīt otru par to līdzdalībnieku.

Ja aizvainojat savu ienaidnieku, tas nozīmē, ka esat par viņu sliktāks, ja atriebjaties, esat tāds pats, kā viņš, ja piedodat aizvainojumu, jūs esat pārāks par viņu.

Piedodiet, tad jums taps piedots.

Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas prieks.

Es nepieminu ļaunu. Viņi vēl nezina, kā sāp. Viņi grib redzēt sāpes un priecājas, kad kaķis mokās. Gan dzīve ievainos viņu jaunās dvēseles un tie zinās, kā sāp.

Ļaunu ņemt un vērst par labu – tas ir piedot.