tikainesakinevienam.lv

Tēma: "mīlestība"


Viktors Igo par mīlestību

Taču viskvēlāk Kvazimodo savā dzimtajā katedrālē mīlēja zvanus, tie atmodināja viņa dvēseli, lika izplest kroplos spārnus, tik nožēlojami sasaistītus šaurajā alā, un dažbrīd darīja viņu laimīgu. Kvazimodo tos mīlēja un glāstīja, sarunājās ar tiem, saprata tos. Viņš pret visiem zvaniem izturējās ar sirsnību – no vidējā, smailā tornīša vismazākajiem zvaniem līdz pašam portāla lielajam zvanam. Vidējais zvanu tornītis un abi blakus zvanu torņi Kvazimodo likās trīs lieli būri, kurā iesprostoti putni, viņa paša uzaudzēti, dziedāja viņam vienīgajam. Taču tieši tie zvani padarīja Kvazimodo kurlu, bet mātes bieži vien mīl stiprāk tos bērnus, kuri tās visvairāk sāpinājuši.



Jānis Poruks par mīlestību un laimi

Mēs, cilvēki, esam neapmierinājami; mums nav nekad diezgan. Ja mīlestība mūs acumirklī aplaimo, tad mēs vēlējamies mūžīgi mīlēt… Un kas mums liedz mūžīgi mīlēt? Neviens cits kā mēs paši! Paši nezinām, ko gribam. Manim ir par daudz laimes bijis, un tomēr esmu vairāk nelaimīgs kā laimīgs. Nav diezgan! Un šo nepateicību es turu par vislielāko noziegumu…



Jānis Poruks par mīlestību

Ko mīlestība grib, to zin tik viņa viena. Viņa mūs vārdzina, vārdzina mūžīgi! Mīlestība ir priecādamies sāpes, saldas sāpes, bet es viņas cienu un turu augsti, sevišķi tāpēc, ka viņas uzticīgas līdz kapa malai. Visi citi prieki un sāpes mainās, aug un nīkst, mīlestība nekad!



Antuāns de Sent-Ekziperī par mīlestību

Mīlēt nebūt nav skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties tai pašā virzienā.



Citāts par mīlestību

Cilvēkam, kurš Tevi patiešām mīl, nav svarīgi, kā Tu esi apģērbts, kāda ir Tava frizūra, viņam svarīgi tikai tas, ka Tu esi blakus.



Citāts par mīlestību

Īsta mīlestība katram ļauj iet savu ceļu, jo šis solis nekādi nespēj attālināt otru pusi.



Citāts par mīlestību

Kas ir mīlestība? Ja jautā jauns cilvēks, viņam var teikt: pagaidiet, jūs vēl uzzināsiet!
Ja jautā vecs cilvēks, viņam var atbildēt: papūlieties atcerēties!
Bet, ja šādu jautājumu uzdod pusmūža cilvēks, viņam var izteikt tikai līdzjūtību.



Jānis Klīdzējs par mīlestību

Šie divi jaunieši, nē – vēl bērni, jau ilgi un sen bija iemīlējušies, to viņi abi izjuta un zināja, bet kautrējās abi to visu pateikt vārdos vai kā citādi parādīt. Šai noslēpumainai, tāpēc daiļajai vasaras nakšu miglā tītai robežai netika pāri. Un bija labi un gana tā. Kas gan viņiem varēja aizliegt šo mīlu tikai tāpēc, ka viņi abi bija vēl tikai ģimnāzijas audzēkņi? Laikam gan nekad cilvēku tālākā mūža mīla vairs nebija tik skaista, tīra un patiesa, kā ģimnāzistu gados. Jā, nekad vairs. Tā bija kā strauts, zem kura viļņiem mirdzēja tīri noskaloti zvirgzdi kā mazas, no debesīm iekritušas zvaigznes, tā bija kā ugunskurs, kurā dedzis viss daiļākās formās lējās.





atbalstīt projektu





jaunākie komentāri