Mums dzīvē liktenis neko nedāvina, neko klāt nenes un arī laime neko klāt nenes. Viss tas ir izcīnīts, ierarots.

Laimīgais pulksteņa sitienus nedzird.

Vislielākā kļūda ir gaidīt, kad tevi kāds darīs laimīgu. Būt laimīgam jāiemācās pašam.

Cilvēks ir tik laimīgs, cik pats to vēlas.

Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

Laime – bez maksas un tomēr ne par velti!

Tomēr lielākā laime dzīvē un lielākā veiksme ir labs noskaņojums.

Kāpēc tas tā – mēs lielāku interesi izrādām par nelaimi nekā par laimi? Laime ir garlaicīga, nelaime ne.

Ja visi būtu laimīgi, nekāds Dievs nebūtu vajadzīgs. Viņš pastāv tikai tādēļ, ka ļaudis ir nelaimīgi. Tad viņš ir nepieciešams un viņu pielūdz. Tādēļ arī viņš visu tā ir iekārtojis. ir ļaudis, kas lūdz dievu arī tad, kad ir laimīgi… Viņi lūdzas aiz bailēm, ka viņu laime varētu beigties. Viss ir tikai bailes.

Šī mūsu tikšanās – iepriekš nosacīta likumsakarība. Tā jau ir notikusi Smalkajā pasaulē. Mēs visi jau esam tur – Izplatījumā, Mūžībā. Viss, kas notiek ir savstarpēji saistīts. Mēs visi ejam no mirkļa uz mirkli. Mēs nevaram to kontrolēt, analizēt. Mēs tikai varam tajā būt, to izjust un redzēt, vienkārši – ļaut tam notikt. Patiesība ik brīdi mainās, katrs acumirklis ir jauns un nebijis. Caur mums plūst dievišķā enerģija, viss labais jau notiek. Katrs saņem tik, cik spēj saņemt.
Kāpēc man neveicas? Kāpēc esmu nelaimīgs? Kāpēc neprotu priecāties un mīlēt? Kāpēc mani nomoka depresija? Atbilde uz to visu ir viena: tāpēc, ka neesi ļāvis caur sevi plūst dievišķajai enerģijai, tāpēc, ka tu nedzīvo, bet visu laiku tiecies vai nu uz pagātni, kuras vairs nav, vai uz nākotni, kuras vēl nav. Patiesā dzīve ir šeit un tagad, šeit un šajā brīdī. Kamēr tu analizē pagātni vai ļaujies tukšiem sapņojumiem par nākotni. Tu palaid garām savu īsto un vienīgo dzīvi – tagadni. Dzīvo šeit un tagad, dzīvo tūlīt, neatliekot uz rītu.

Tikai laimīgiem pieder izvēle, pārējiem tiek apstākļi.
Tikai laimīgie saņem ko grib, pārējie dabū, to, kas palicis pāri.
Tikai laimīgie kolekcionē sajūtas, pārējie krāj mantu.
Tikai laimīgie vada laiku, pārējos vada laiks.
Tikai laimīgie rīkojas, pārējie raugās no malas.
Tikai laimīgie rod risinājumu, pārējie noņemas ar kritizēšanu.
Tikai laimīgie bauda dzīvi, pārējie to tikai pacieš.
Tikai laimīgie saņem smaidus, pārējie pelna līdzjūtību.
Tikai laimīgiem darbs ir hobijs, pārējie pelna iztiku.
Tikai laimīgie paļaujas uz veiksmi, pārējie cer uz nejaušību.
Tikai laimīgie redz sauli un zvaigznes, pārējie redz dubļus zem kājām.
Tikai laimīgiem pieder laiks un telpa, pārējiem sapņi un ilūzijas.
Tikai laimīgie dzīvo mājās, pārējie meklē laimi pasaulē.
Tikai laimīgie ir laimīgi, pārējie pūlas par tādiem kļūt.
Tikai laimīgie dzīvo šodien… un ir laimīgi…

Laimes vērtējuma skala meklējama neveiksmēs.

Un, kad tas otrs tev saka ko sliktu, padomā, cik patiesībā viņš jūtas nelaimīgs, jo laimīgiem cilvēkiem nav nepieciešamības darīt otram pāri!

Ja laime vēl nav atnākusi, tad tā ir milzīga un nāk ar maziem solīšiem.