Tēma: "karš"
 |
Pēteris Radziņš par kauju, pārliecību un uzvaru
Armijas vadībai bij ne tikai jāved karš, bet bija visādā ziņā jāuzvar. Pirmais noteikums gūt uzvaru ir tas, ka priekšniekam ir jābūt pārliecinātam, ka uzvara būs gūta – ir jātic uzvarai un šai pārliecībai ir jābūt tik stiprai, ka to varētu iedvest arī visiem apakšniekiem. Kara vēsturē nenāk priekšā gadījumi, kad uzvaru iegūtu priekšnieks, kas uzvarai netic. Ja vadonis šaubas par sekmēm, tad tā ir pirmā pazīmē, ka sekmes nebūs. |
|
|
Pēteris Radziņš par mieru, karu un politiķiem
Pēc ilgāka laika politikas vadītāji pierod pie tā, ka visus konfliktus var novērst miera ceļā, vajag tikai būt veiklam, asprātīgam, apķērīgam un izveicīgam politiķim, tad miera laikā armija nespēlē nekādu lomu. Tādam izveicīgam miera politikas vadītājam kara vadonis top par nepatīkamu kavēkli. Tādēļ bieži vien miera laikā arī nostāda armijas priekšgalā personu, kura ar visiem politiķiem prot labi sadzīvot, bet kura par kara vadoni nav derīga. |
 |
Ērihs Marija Remarks par karu, līdzjūtību un sāpēm
Lai arī kaut kur tiek nogalināti simtiem tūkstošu cilvēku – ja iegriež sev pirkstā, tāpēc nesāp mazāk. |
|
|
Ērihs Marija Remarks par karu
Bet pavēles jau pastāvīgi ir bezasiņainas. Ar to sākas. Tam, kurš sēž pie rakstāmgalda, nav jāķeras pie cirvja. |
 |
Silvana de Mari par karu un godu
Vienīgais kareivja gods un varonība var izpausties kā cīņa par taisnīgu lietu, atturēšanās no nežēlīgas rīcības un spēja panākt pēc iespējas drīzu uzvaru, jo taisnīgam karam uzvara allaž ir vajadzīga vēl jo steidzamāk. Ikviens kareivis, kurš krīt, lai gan būtu varējis no nāves izvairīties, pamet bez aizstāvja to taisnīgo lietu, kuras labā uzskatījis par vajadzīgu cīnīties, un tādejādi viņš to nodod. |
|
|
Silvana de Mari par karu un godu
Ne jau par savu godu ir jācīnās. No visām šai pasaulē iespējamām darbībām karš ir tas, kurā goda ir vismazāk. Vienīgais gods ir cīnīties un mirt tikai tāpēc, lai karš beigtos un vairs nekad nebūtu vajadzības karot atkal. Gods ir saprast, kad jākaro, un prast apstāties, kad karošanai var dalīt galu. |
 |
Ričards Bahs par karu
Karš. Slepkavībām un grautiņiem mēs esam iztriekuši tik daudz naudas! Mēs taisnojamies, saucot to par Aizsardzību, izplatot bailes un naidu citos cilvēkos un valstīs, kuras mums nepatīk. Ja viņiem parādās valdība, kuru mēs neatzīstam par sev labu esam, un viņi ir pietiekami vāji, mēs viņus sakaujam. Pašnoteikšanās mums, bet ne jau viņiem. |
