TikaiNesakiNevienam.lv

Atceries! Ja Tu krīti, mēs krītam divatā!

Atmiņas kā bilžu albumu šķirstu,
Kas nepatīk, to gribēdams neaizmirstu.

Pieredze, kas pagātnē cauri sāpēm ir gūta,
patiesībā dāvana, ko dzīve tev uz nākotni sūta.

Nav nozīmes secībai, bet gan saturam.
Pagātne izdziest, bet atmiņas mūžam paturam.

Manā sirdī nav vietas lētām kopijām.
Tikai oriģinālām, licenzētām versijām.

Necenties pagriezt atpakaļ laiku, lai labotu pagātni, jo kamēr dari to, Tu pazaudē savu nākotni!

Dzīves jēga? Tā atnāk, kad tu mirsti. Kā pieredze, kad spēlējies ar uguni, un apdeg visi pirksti.

Nevelc paralēles ar manu dzīvi. Es sirmoju, kad tu vēl īkšķi zīdi.

Zagšana? Nē, tā es to negribētu dēvēt. Bet kam man savu, ja cita laiku varu tērēt?

Nav man tāda vērtēšanas skala, kas draugus, labajos un sliktajos, dala!

Es taču redzu, kā smaidi, kad esi man līdzās. Nospļaujamies uz pasauli, lai jau tā brīnās!

Diena pabeigta uz pozitīvas nots. Cik ņemts, divtik atpakaļ ir dots.

Tavs smaids-mana lielākā vērtība. Ne skaitļos, ne vārdos neizteikt, cik tā ļoti vērtīga.

Nemēģini man melot, jo tā, diemžēl ir kļūda, kuru nevar labot!

Izslēdz maņas, ieslēdz sajūtas!

Tev nebūs laika arī tad, kad man jau būs vienalga? Nebrīnies, kāds darbs, tāda arī alga!

Reiz es ticēju brīnumiem, bet tad pēkšņi kļuvu par daļu no tiem.

Pienāks diena, kad izpletnis neatvērsies, un pēkšņi visa Tava dzīve gar acīm vienā mirklī Tev paskries.

Neizdziesti kopā ar saviem sapņiem. Tev tie ir svarīgi, bet ne Tu viņiem.

Pirmā reize maina visu. Bet galvenais, ka tas viss, tas taču ir mūsu.

Varbūt tā tam jābūt, tā pareizāk būs.
Ka ceļi šķirās, kā liktenis šķir mūs.

Visas citas, tagad otrā plāna sajūtas,
Vienā maisā kaktā sagrūstas.

Muļķis nav tas, kurš pieļauj kļūdas, bet gan tas, kurš tās atkārto pieredzējis būdams!

Tu tici Dievam un baidies no grēkiem? Es ticu Sev un Saviem spēkiem!