tikainesakinevienam.lv

izvēle


Izvēle


Nekad nevajag smieties par sava dzīvesbiedra izvēlēm, jo savulaik viņš izvēlējās arī tevi.

Ērihs Marija Remarks par dzīvi un izvēli


Reizēm visa dzīves burvība ir tā, ka izvēlamies nepareizo.

Citāts par izvēli, rīcību un dzīvi


Man neliekas, ka man būtu sev jāpārmet tas, ka izvēlējos neiet taisnu ceļu, ka nokāpu no šosejas, lai bristu cauri zālei un samērcētu svārku apakšu; tas nekas, es nebaidos no ūdens.
Nevēlos, lai mana dzīve būtu kā ar lineālu novilkta svītra no punkta A uz punktu B, labāk, lai tā atgādina dzīslas uz ābeles lapas – uz visām pusēm, ar liektām un lauztām līnijām.
Un man nevienam nav jāatvainojas par to.

Imants Ziedonis par iztēli


Visos līdzenumos, visos tālumos, jūras un kalnu, sūnu un mežu vientulībā cilvēks vienmēr meklē kādu robežu. Jūra ir skaista ar savām šķautnēm, kurās kaut kas satiekas. Dullais Dauka ir mākslinieks, un cilvēki ir dullie daukas. Jebkurā līdzenumā un tukšumā cilvēks meklē robežu, bet arī – jebkurā pārpilnībā.

Ošo par cilvēka izvēli


Lai kas ar tevi notiktu, tu pats par to esi atbildīgs. Neviens cits to ar tevi nav izdarījis. Tu gribēji, lai ar tevi to izdara, tāpēc arī tas tika izdarīts. Kāds ekspluatē tevi, jo tu gribi, lai tevi ekspluatē. Kāds iesloga tevi cietumā, tāpēc, ka tu gribi būt ieslodzītais. Tu tiecies uz to. Varbūt tu mēdz to saukt par drošību. Tev var būt dažādi vārdi, tu vari būt jebkurš, bet tu alksti būt ieslodzītais, jo cietums ir drošs, tajā nav ne mazākās nedrošības.

Ošo par cilvēka izvēli


Lai kas ar tevi notiktu, tu pats par to esi atbildīgs. Neviens cits to ar tevi nav izdarījis. Tu gribēji, lai ar tevi to izdara, tāpēc arī tas tika izdarīts. Kāds ekspluatē tevi, jo tu gribi, lai tevi ekspluatē. Kāds iesloga tevi cietumā, tāpēc, ka tu gribi būt ieslodzītais. Tu tiecies uz to. Varbūt tu mēdz to saukt par drošību. Tev var būt dažādi vārdi, tu vari būt jebkurš, bet tu alksti būt ieslodzītais, jo cietums ir drošs, tajā nav ne mazākās nedrošības.

Paulu Koelju par dzīvi un izvēli


Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli.

Stāsts par dzīvi un izvēli


Reiz uz maniem pleciem nolaidās divi eņģeļi.
– Kas tu esi? – es jautāju uz labā pleca sēdošajam.
– Es esmu tavs spēks, tava drosme un labestība, es esmu tava ticība un mīlestība, tavas visdziļākās būtības „ES”. – atbildēja eņģelis.
– Un kas esi tu?
– Es esmu tavs vājums, tavas bailes un dusmas, esmu tavs gļēvums un bezspēcība, tavs nodevīgums un melīgums. Esmu tavas visdziļākās būtības „ES”. – atbildēja uz kreisā pleca sēdošais.
Eņģeļi novilka garu, taisnu līniju un teica:
– Noej pa to no sākuma līdz beigām, mūs savos plecos nesdams un tu redzēsi, kas tu esi!
Un es gāju. Kā nu prazdams. Brīžiem pa labi gāzos, brīžiem pa kreisi kritu, līdz beidzot sasniedzu galu.
– Kas tas bija? – es nogurumā jautāju.
– Cilvēki to mēdz dēvēt par dzīvi, eņģeļi – par šķīstītavu, bet Dievs – par izvēles brīvību. Ja cilvēks ir patiesi labs, viņa dzīve izveidos apli, novilktās līnijas labajā pusē, ja patiesi slikts – apli, novilktās līnijas kreisajā pusē. Taču parasti cilvēki ir vidusmēra būtnes – ne īsti labi, ne īsti ļauni, un viņu dzīves ir līkloču takas.
– Bet, kas notiek, kad cilvēks sasniedz līnijas galu? – es gribēju zināt, – Vai tad Dievs izvēlas, kuru sūtīt uz paradīzi un kuru uz elli?
– Protams, nē! Cilvēks pats izvēlas savu ceļu. Būdams jauns, viņš mācās, pieļaujot kļūdas, darot nedarbus, sāpinot sevi un citus. Ar gadiem cilvēks nobriest, izveidojas par personību, un galvenais – izvēlas, kāds viņš būs. Paiet daudzi mūži līdz viņš kļūst patiesi labs vai patiesi ļauns, līdz viņš nonāk paradīzes vai elles lokā. Līdz tam laikam cilvēks maldās savā līkloču takā, meklēdams patiesības, bet tā arī tās neieraugot. Tādēļ, mēs eņģeļi, to saucam par šķīstītavu – šķīstītavu, kurā attīrās dvēseles vai arī… samaitājas.
– Kur esmu es? – gribēju zināt.
– To ir tik viegli uzzināt. – smaidīja eņģeļi, – Aizver acis un atceries, kā esi gājis, mūs savos plecos nesdams.


1 lapa no 212

atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā