tikainesakinevienam.lv

Tēma: "dzīve"


Ērihs Marija Remarks par dzīvi un cilvēkiem

Dzīvot – nozīmē dzīvot no citiem. Mēs visi pārtiekam cits no cita. Tāds neliels labestības siltumiņš šad tad… no tā nevajag vairīties. Tas piešķir spēku, ja klājas grūti.



Ērihs Marija Remarks par dzīvi un nāvi

Dzīve ir kaut kas vairāk nekā sentimentāli apsvērumi. Lavins, dabūjis zināt, ka viņa sieva mirusi, pavadījis nakti publiskajā namā. Prostitūtas bija viņu paglābušas, priesteru sabiedrībā viņš būtu aizgājis bojā. To var saprast vai arī nesaprast. Te nebija ko skaidrot.



Citāts par dzīvi un laimi

Šodien es izlasīju par zēnu, kura mamma teica, ka dzīves atslēga ir prieks. Kad viņš aizgāja uz skolu, skolotāja skolēniem prasīja, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs lieli. Zēns teica būt laimīgam. Skolotāja teica, ka viņš nav sapratis doto uzdevumu. Mazais zēns teica, ka viņa nav sapratusi dzīvi.



Zenta Mauriņa par dzīvi un asarām

Nakts bija satumsusi. Priežu zaros uzziedēja zvaigznes. Viens otrs zvaigžņu zieds raisījās no sava kāta un krita uz zemi, bet, kur tas palika, neviens nezināja, tāpat kā nezina, kur paliek cilvēku raudātās asaras.



Zenta Mauriņa par dzīvi

Zūd un aiziet, zūd un aiziet, tarkšķēja vilciena riteņi. Bija, runāja, glāstīja un pazuda. Dzīves ceļojuma stacijās tas, kas dvēselē nav analfabēts, var lasīt: Meklēšana – Gaidīšana – Tikšanās – Šķiršanās – Atkalredzēšanās – Šķiršanās – un tad? Reizēm kādu ceļa gabalu jābrauc ar visai netīkamiem braucējiem, kurus izsviest nav atļauts, bet jaukākie braucēji izkāpj pārāk ātri. Viens izkāpj vienā stacijā, otrs citā, tikai pēdējā visiem kopīga, bet par šo pēdējo staciju nerunā, jo kā lai runā par to, ko nepazīst un nesaprot? Melna migla aizklāj pēdējās stacijas uzrakstu.



Zenta Mauriņa par dzīvi

Šī dzīve ir vienīgā, kas mums pieder, un mums jāprot šis augstākais dārgums glabāt, mums jāprot kaut ko no tā izveidot. Es domāju, gudrs ir tas, kas dzīvo tā, lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds.



Citāts par dzīvi un attieksmi

Ja ar kaut ko esi neapmierināts – kaut arī tā būtu laba lieta, ko gribi un tomēr nespēj īstenot, – tūlīt met mieru. Ja kaut kas nenotiek tā, kā vajag, ir tikai dīvi izskaidrojumi: vai nu tiek pārbaudīta tava pacietība, vai arī jādodas pa citu ceļu.

Lai noskaidrotu, kura no šīm iespējām ir īstā – jo tās ir divas pilnīgi pretējas darbības -, liec lietā klusumu. Soli pa solim viss dīvainā kārtā noskaidrosies, līdz tev pietiks spēka izvēles izdarīšanai.

Kad esi izdarījis izvēli, pilnībā aizmirsti otro iespēju. Un neskatoties dodies uz priekšu.

Jo viss vienmēr beidzas labi. Ja kaut kas nav labi, tas nozīmē, ka nekas vēl nav beidzies…



Priecājies

Par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas.
Par ienākumu nodokli, jo tas nozīmē, ka Tev ir darbs.
Par savandīto māju, kas jāuzkopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie Tevis ir bijuši draugi.
Par apģērbu, kas kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka Tev ir ko ēst.
Par ēnu, kas noraugās Tavā darbā, jo tas nozīmē, ka Tu esi saulē.
Par mauriņu, kas jānopļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka Tev ir mājas.
Par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brīvība.
Par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka Tu dzirdi.
Par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka Tev ir drēbes.
Par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esi strādājis.
Par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka Tu esi dzīvs.





atbalstīt projektu





jaunākie komentāri