Mūsu dzīves gan individuāli, gan kopībā, ir līdzīgas gadalaikiem. Vienmēr nevar būt ražas laiks. ”Pastāvīga saules spīdēšana rada tuksnesi,” saka kāds gudrs arābu sakāmvārds. Mums ir nepieciešama aukstā, bargā ziema; mums ir nepieciešams lietus. Bet šajās nemīlīgajās dienās mums ir nepieciešama arī cerība uz pavasari un vasaru: ”Ja atnāk ziema, vai ir vairs tālu pavasaris?”

Mūsdienās nepieredzēts piedzīvojums ir skaidra, mierīga dzīve.

Dzīvē ir divi varianti:
- tu jūties slikti;
- tu jūties nedaudz labāk.

Dzīve ir svešvaloda; neviens to neprot runāt bez akcenta.

Četras dzīves gudrības. 1. Nekad nenojauc žogu pirms neesi uzzinājis, kādēļ tas ir ticis uzcelts. 2. Ja tu nokļūsti pārāk tālu priekšā savai armijai, tavi karavīri var tevi sajaukt ar ienaidnieku. 3. Nesūdzies par kāpņu zemā- kajiem pakāpieniem, jo tie palīdzēja tev kāpt augstāk. 4. Ja vēlies izbaudīt varavīksni, tev jābūt gatavam panest vētru.

Neviens neiedomāsies sacīt, ka, gadiem ejot, simfonijai ir jākļūst labākai, vai ka galvenais simfonijas atskaņošanas mērķis ir nokļūt līdz finālam. Mūzikas nozīme tiek atklāta ikkatrā tās spēlēšanas un klausīšanās mirklī. Manuprāt ar mūsu dzīvi ir lielā mērā tāpat – ja mēs pārlieku tiekam pārņemti ar tās uzlabošanu, mēs varam pavisam aizmirst to dzīvot.

Dzīvo tikai tas, kas ne tikai vien sev dzīvo.

Mūsu dzīvei ir tik daudz jēgas, cik lielā mērā mēs kādam varam būt nepieciešami.

Dzīve līdzinās grāmatai. Nelgas to pāršķirsta pavirši, bet gudrais lasa ar apdomu, jo zina, ka tikai vienu reizi viņš to varēs lasīt.

Dzīve ir pilna brīnumu
pilna pārsteigumu un iespēju
pilna krāsu un formu,
pilna sapņu un asaru,
pilna ilgu un cerību,
pilna tikšanos – tāda ir dzīve!
Un es drīkstu būt klāt -
Elements no lielās dzīves,
Dzīvīgs un pašā dzīves vidū.

Īstā dzīve sākas tur, kur viss sīkais, pārāk ikdienišķīgais tiek dēstīts lieluma augsnē, kur sēj kalnu un apvāršņu sēklu no nākotnes zelta sētuves – celtniecībā, kalpošanā, praktiski vistaustāmākajā savstarpu izpratnē un simpātijā.

Dzīve nav brīvdienas, bet izglītība. Un mūsu mūžīgā mācībstunda ir par to, kā mēs varam iemācīties labāk mīlēt.

Dzīve nav viss pasaka. Maizi gan var iedomāties, bet iedomātu maizi neviens nevar ēst.

Dzīve var būt tik plakana kā papīrs vai arī tik dziļa kā okeāns un augsta kā debesis. Tev tik pašam jāizvēlas.