dzīve
Juris Rubenis par grūtībām
Es pazīstu situācijas, kurās tu visburtiskākajā nozīmē jūti, ka mirsti. Kaut kas tavā dzīvē neglābjami mirst. Un dzimst. Tie ir tādi sāpīgi brīži, kad liekas, ka viss iepriekšējais, kas tavā pasaulē bijis, ko tu esi sapratis, tiek anulēts. Tu vairs nesaproti, pie kā turēties. Laiku pa laikam ir vērtīgi iet cauri tādam nulles punktam, lai mācītos redzēt ko tādu, pie kā mēs tikai pakāpeniski nonākam, proti, ka galvenokārt mēs jaucam konkrētās lietas vai parādības ar saviem priekšstatiem. Mans priekšstats par dzīvi un dzīve var būt ļoti atšķirīgas lietas. Tāpēc ir vērtīgi, ka mūsu priekšstati, pie kuriem esam pieraduši, ar kuriem esam saauguši un kuri ir kļuvuši par daļu no mums, laiku pa laikam mirst. Priekšstati par dzīvi, par sevi, par citiem, par Dievu. Tajā brīdī mums liekas, ka mirst pilnīgi viss. Bet viss nemirst! Tu to vienkārši piedzīvo un skaties, kas nāk vietā.
Juris Rubenis par dzīves pieredzi
Vienīgais, ko mēs pa īstam varam iedot otram, ir mūsu dzīves pieredze.
Pēteris Kļava par nāvi
Nāve ir atskaites sistēma visam. Ne jau piedzimšana, bet nāve ir saprašanas epicentrs. Visa dzīve zemapziņā ir pakārtota nāves bailēm.
Juris Rubenis par dzīvi
Vienu esmu sapratis kā mācītājs, būdams klātesošs dažādu dzīves jautājumu risināšanā, – cilvēka dzīve nav matemātiski taisna līnija. Tas pat nebūtu labi, ja tā būtu. Dzīve ir kā sinusoīda – kāpumu un kritumi. Dažas būtiskas atziņas piedzīvojam ļoti skaistos mirkļos, citas piedzīvojam tad, kad kļūdāmies, kad ļoti sāpīgi sasitamies. Arī šī pieredze ir vajadzīga.
Linda Abu Meri par dzīvi
Dzīve kļūst ievērojami vieglāka, kad iemācies pateikt “NĒ”. Bet šī prasme nāk tikai līdz ar gadiem.
Es zinu – tas ir par tevi
Ir pierādīts, ka vairums no mūsu bailēm un uztraukumiem attiecas uz lietām, kas nekad nenotiks. Tas nozīmē, ka šādām emociju izpausmēm nav pamata, taču tieši bailes ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nesasniedz savus mērķus. Cilvēki tik ļoti baidās kļūdīties, ka labāk nemaz nemēģina. Un šāda rīcība jau pati par sevi ir kļūda. Nav jābaidās par to, ka kļūdīsies, drīzāk jāuztraucas par to, ka paliksi nepamanīts. Ka būsi vidējais statistiskais pilsonis kopā ar citiem sev līdzīgiem, ka rīkosies tāpat kā iepriekš un dzīvosi ierastu dzīvi ierastā veidā. Ja tomēr tu esi uzdrošinājies spert soli ārpus komforta zonas un redzi, ka šoreiz krīti ar seju dubļos, – dari to skaļi. Tevi vismaz pamanīs. Ja spēsi pēc tam atkal nostāties uz kājām, apkārtējie šādu iniciatīvu noteikti novērtēs. Ja nekas vairāk no tā nesanāks, vismaz būs lieliska pieredze un stāsts, kas iedvesmo. Būsim godīgi, cilvēkus neinteresē tavi bakalaura grādi un diplomi, viņiem ir vajadzīgs temats, par ko runāt, un vienmēr kāds personīgs labums. Viņi vēlas redzēt kārtējo plunkšķi un zināt, cik reižu tu esi spējis atzīt savas kļūdas, pasmaidīt par neveiksmēm un turpināt ceļu ar augsti paceltu galvu. Es zinu – tas ir par tevi.
Sindija:
"Precīzi!"