tikainesakinevienam.lv

dzeja


Dieva asaras


Dieva asaras baltas, baltas,
Kā visbaltākais sniegs šodien krīt
No debesīm zilām, zilām,
Kuras ir kā dzidrākais okeāns.

Nemāci mani šodien mīlēt grēku,
Bet gan Dievu mīlēt
Un Viņu sludināt
Kā savas dzīvības devēju.

Dieva asaras baltas, baltas,
Kas ir kā dzidrākais avota ūdens,
Dzīvības ūdens mūsu,
Kas vienmēr mums spēku dos.

Pasaule


Pasaule
ir greiza
un nepareiza,
jo skaļa kliegšana
mēdz būt kā mēms,
nomaldījies čuksts
un pret visiem vārdiem
ir uzcelta
augsta mūra siena,
tāpēc pat
labākā un cēlākā sirds
ir palikusi viena.

Bet visu mainīt
var viens
noklīdis sirds puksts
un kad beidzas
patiesības liegšana
– tiek iegūta aina
par to,
cik šī mazā
un mīļā pasaulīte
skaista ir.

Tev taču arī!


Tev taču arī
ir kāds,
kuram ausī čukstot,
– es Tevi mīlu,
ir paveikts
un pateikts
daudz par maz,
jo, kamēr
divas sirdis spēj
vienā melodijā pukstēt,
rodas ciniskās dzīves
patiesākais mīlas stāsts.

Tev taču arī
ir kāds,
kuram ausī čukstot,
– es Tevi mīlu,
piedzīvots tiek
šīs pasaules lielākais spēks
un tieši
tas Tev liek,
no rītiem pamostoties bieži,
šo „kādu” mīlēt
vēl mazliet vairāk,
ja vien tas
iespējams vispār ir.

Mīlas orķestris


Esmu parpildīts ar mīlas mokām.
Nav miera man šajā pelēkajā mijkrēslī.
Manī orķestris, šķībi bez gala spēlē,
Mīlas tēmu, greizām harmonijām.
Kad iedomājos par rītdienu,
Prātā doma man viena –
Kur tajā būs Tava vieta…
Es gribētu sevī ielaist
Emocionālu narkozi,
Lai šīs sāpes, domas, kaut uz mirkli,
Bet nededzinātu mani tik ellīgi.

Mirklis Tevis…


Vēl viena diena
Rudens lapām pārpildīta,
Mīlestības pamesta,
Godam izdzīvota.
Daudz stundu,
Un tikai daži mirkļi ar Tevi.
Mūzika ar mīlestību,
Mīla ar mūziku.
Šie vēlie rudens vakari,
Drīz tie beigsies.
Vēl tikai dažas krāsainas lapas
Koku zarus rotā pelēkajā gleznā.
Par ko mēs nācām šai pasaulē?
Par ko mēs aiziesim no tās?
Vienīgais, ko zinu,
Kamēr šeit esmu,
Gribu tuvumā Tev būt!

Dzīve ir īsa. Sāc dzīvot!


Šodien elpot ir grūtāk kā citreiz.
Un es vēl sevi mānu,
Ka tam nav sakara ar Tevi.
Bet dzīve turpinas.

Saule riet tur pat kur vakar,
Taču jūrā šodien ir kas savādāks.
Es jūtu – Tu pietrūksti.

Redzi, Tava apkārtne ir Tavas zemapziņas spogulis..
Tu dzīvo tikai vienreiz =
Pieķeries, mīli, zaudē, raudi,
Un mācies smaidīt caur asarām,
Kas Tev starp citu labi sanāk.

Ko Tu vēlies?

Es darītu visu priekš Tevis,
Ja man vēl būtu iespēja.
Es zinu, ka Tu būsi laimīga.
Man ir tāda sajūta.

Dzīve ir īsa. Sāc dzīvot!

Nekas uz šīs zemes nav vienāds


Nekas uz šīs zemes nav vienāds
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai
un dienai piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks
vētru un viļņu glaudīts
mirdz savādāks.
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.


1 / 3123




autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Sindija:

"Precīzi!"


Raimonds:

"Erts Erbens"