TikaiNesakiNevienam.lv


Tēma: "dzeja"


Roberts Luiss Stīvensons par vīnu

Vīns ir dzeja pudelē.



Dieva asaras

Dieva asaras baltas, baltas,
Kā visbaltākais sniegs šodien krīt
No debesīm zilām, zilām,
Kuras ir kā dzidrākais okeāns.

Nemāci mani šodien mīlēt grēku,
Bet gan Dievu mīlēt
Un Viņu sludināt
Kā savas dzīvības devēju.

Dieva asaras baltas, baltas,
Kas ir kā dzidrākais avota ūdens,
Dzīvības ūdens mūsu,
Kas vienmēr mums spēku dos.



Pasaule

Pasaule
ir greiza
un nepareiza,
jo skaļa kliegšana
mēdz būt kā mēms,
nomaldījies čuksts
un pret visiem vārdiem
ir uzcelta
augsta mūra siena,
tāpēc pat
labākā un cēlākā sirds
ir palikusi viena.

Bet visu mainīt
var viens
noklīdis sirds puksts
un kad beidzas
patiesības liegšana
– tiek iegūta aina
par to,
cik šī mazā
un mīļā pasaulīte
skaista ir.



Tev taču arī!

Tev taču arī
ir kāds,
kuram ausī čukstot,
– es Tevi mīlu,
ir paveikts
un pateikts
daudz par maz,
jo, kamēr
divas sirdis spēj
vienā melodijā pukstēt,
rodas ciniskās dzīves
patiesākais mīlas stāsts.

Tev taču arī
ir kāds,
kuram ausī čukstot,
– es Tevi mīlu,
piedzīvots tiek
šīs pasaules lielākais spēks
un tieši
tas Tev liek,
no rītiem pamostoties bieži,
šo „kādu” mīlēt
vēl mazliet vairāk,
ja vien tas
iespējams vispār ir.



Mīlas orķestris

Esmu parpildīts ar mīlas mokām.
Nav miera man šajā pelēkajā mijkrēslī.
Manī orķestris, šķībi bez gala spēlē,
Mīlas tēmu, greizām harmonijām.
Kad iedomājos par rītdienu,
Prātā doma man viena –
Kur tajā būs Tava vieta…
Es gribētu sevī ielaist
Emocionālu narkozi,
Lai šīs sāpes, domas, kaut uz mirkli,
Bet nededzinātu mani tik ellīgi.