Mūri un nocietinājumi krīt
skaistuma un kaisles priekšā…
Iekarota sirds
un ielenktas jūtas manī iekšā.
Sāpīgi skaists sapnis,
no kura negribu pamosties.
Esmu dzīvnieks slazdā,
no kura nevēlos izlausties.
Nesakārtotu spalvu, pieglaustām ausīm –
Tīģeris, kas skatās, kaķēna acīm.
Es…

Asaras tek aortā, artētijās, vēnās.
Sirds veldzējas no tām,
savu kropļojumu ēnās…

… , bet kas zin,
kas sniega virsmā ziemas naktī vizuļo?
Varbūt lejā snieg asaras,
kas uz karstām sirdīm izgaro…

Ir dzīvot vērts kaut vienai dienai,
Lai vienam mirklim sadeg tava sirds.
Un kaut pēc tam ceļš būtu jāiet vienai,
Ir dzīvot vērts tik vienai skaistai dienai!

Kur nonāvēta mīlestība dus,
tur mēnesis ceļ naktīs bālu krustu.
Ik nakts tā asarainos palagus
klāj žāvēt tajā, lai jo drīzāk zustu
tās dzīves pēdas, kas to apsmējusi.
Bet zvaigznes, kurām gadās tuvāk stāvēt,
sāk sveši vizuļot un raudāt klusi, klusi…
Un slapjos palagus nekad tai neizšāvēt.

Dzejā nav naudas, bet, ja tā padomā, tad arī naudā nav dzejas.