TikaiNesakiNevienam.lv


Tēma: "cilvēks"


Fjodors Dostojevskis par cilvēku
  • Jūs, kņaz, droši gribējāt secināt, ka nevienu mirkli nevar uzskatīt par mazvērtīgu un dažreiz piecas minūtes dārgākas par dārgumu. Tas viss ir teicami, bet atļaujiet tomēr: kā tad šis paziņa, kas jums tādas briesmu lietas pastāstījis… viņam taču spriedums grozīts, tātad viņam dāvāta šī “bezgalīgā dzīve”. Nu, ko tad viņš ar šo bagātību vēlāk darījis? Vai dzīvojis, katru minūti “skaitīt atskaitīdams”.
  • Ak nē, viņš pats man teica, – es viņam jau to vaicāju, – nemaz neesot tā dzīvojis un daudz, daudz minūšu pazaudējis.
  • Nu, tātad te jums pieredze, tātad nevar dzīvot, tiešām “ar skaitu atskaitot”. Nezin kāpēc, bet nevar.
  • Jā, nezin kāpēc, bet nevar, – atkārtoja kņazs, – man pašam tā likās… Un tomēr negribas ticēt…
  • Tas ir, jūs domājat, ka gudrāk par visiem nodzīvosiet.
  • Jā, arī tā esmu dažreiz domājis.
  • Un domājat?
  • Un… domāju.


Viktors Igo par cilvēku un vērtībām

Jaunākais brālītis, šis bez mātes un tēva palikušais mazais bērniņš, kas tik pēkšņi kā no debesīm bija iekritis Kloda rokās, viņu pilnīgi pārvērta. Viņš pēkšņi atjauta, ka pasaulē pastāv vēl kaut kas cits bez Sorbonas zinātniskajām teorijām un Homēra vārsmām, ka cilvēks alkst sirsnības, ka dzīve bez maiguma un mīlestības ir tikai čīkstošs mehānisms.



Rejs Bredberijs par cilvēku un vērtībām

Katram ir jāatstāj kaut kas pēc sevis, vectēvs teica, – dēls vai grāmata, vai arī glezna, paša uzcelta māja vai vismaz siena, paša darināts kurpju pāris vai paša rokām iestādīts dārzs. Katram ir jāatstāj kaut kas tāds, ko dzīves laikā skārušas viņa rokas un kur pēc nāves patvērusies viņa dvēsele, un, kad ļaudis vēros viņa stādīto koku vai puķi, šai brīdī viņš atkal būs dzīvs. Nav svarīgi, ko cilvēks dara, vectēvs teica, svarīgi tikai, lai viss, kam viņš pieskaras, kļūtu citāds, lai tajā paliktu daļa viņa paša. Tieši tur slēpjas atšķirība starp vienkāršu mauriņa pļāvēju un īstu dārznieku, vectēvs teica. Pirmais nāk un aiziet, kā nebijis, bet otrais ir ieguvis nemirstību.



Rejs Bredberijs par cilvēku un sevis atklāšanu

Vairums cilvēku nevar visur aizbraukt, ar visiem sastapties, apceļot visas pasaules pilsētas. Mums nav ne tik daudz laika, ne naudas, ne paziņu. Tas, ko jūs meklējat, pasaulē eksistē, bet tikai vienu procentu no visa tā parastais cilvēks ierauga savām acīm. Visu pārējo viņam sniedz grāmatas. Bet neprasiet nekādu garantiju. Un negaidiet glābšanu no kāda cilvēka, mašīnas vai bibliotēkas. Dariet pats kaut ko, lai glābtu pasauli, un, ja jūs grimsiet, tad vismaz zināsiet, ka ejat bojā, peldot uz krastu.



Alberts Einšteins par cilvēku

Cilvēks sāk dzīvot tikai tad, kad viņš ir pārspējis pats sevi.





atbalstīt projektu




mēneša jubilāri