tikainesakinevienam.lv

cilvēks


Jānis Klīdzējs par cilvēku un dzīves jēgu


Tu redzi, kā ir, kad tu esi cilvēka bērns. Tev jārunājas pašam ar savu sirdi. Citu reizi tā sāk zviegt kā zirgs, un ko vari tu? Nekā! Tu nevari vis viņu piebāzt ar auzām vai zāli un pateikt: esi tagad paēdusi un klusē… Nekā. Tu nekad nevari zināt, kad tā ir paēdusi un vai tā visā mūžā kādreiz vispār būs paēdusi. Tad tava sirds sāk prātot – vai tevī būtu kaut kas tāds, ar ko tu varētu pabarot citas sirdis? Un atkal tu meklē un tausties, un tikai dzirdi, ka tavas asinis kalst… Tad tu beidzot sāc runāt ar Dievu – vai vismaz tu domā, ka jāparunā ar pašu Dievu par visu ko, ko tu pats nevari ne zināt, ne saprast… Un, kad tu sāc runāt, domā, ka tev būs daudz runājamā un daudz atbilžu. Beidzot tu, cilvēka bērns, stāvi rasainā rītā basām kājām smilšainā ceļa malā un redzi, ka šo atbilžu ir tikai tik vien, cik ar sauli mirdz uz putna spārniem un ar rasu bērzu galos… To visu redzot, tev ir liela laime un nelaime reizē, tāpēc ka tu zini, ka tu esi – cilvēka bērns.

Jānis Klīdzējs par cilvēku, reliģiju un dzīves jēgu


Būt reliģiozam nenozīmē tikai piederību pie kādas konfesijas un iešanu kādā baznīcā, vai arī kādu lūgšanu un rituālu atkārtošanu un kādu simbolu godināšanu. Daudziem piederība pie kādas baznīcas palikusi tikai par sabiedrības acīs atzītas tradīcijas turpināšanu ar mehāniskām izdarībām, bez kādiem tālākiem jautājumiem. Visi kaut ko tādu dara, tad nu, lai izskatītos labi un pieklājīgi, arī viņš dara to pašu. Būt reliģiozam dziļākā un īstākā nozīmē ir vaicāt un mēģināt atbildēt uz jautājumiem par savas eksistences jēgu un nozīmi. Vaicāt un censties atrast atbildes arī tad, kad šīs atbildes sit, plēš cilvēku sāpīgos gabalos. Šī meklēšana reizēm var būt sāpīga, tirdīga un bezcerīga. Bet tā dod apziņu, ka tu gribi un turpini būt cilvēks… ka tev gribas kādas jaunas, cerīgākas gaismas pasaulē un dienās, kur atbilžu reizēm tik maz.

Jānis Klīdzējs par cilvēku, zinātni un reliģiju


Zinātne un baznīca pastāv un var pastāvēt tikai cilvēkā. Bez cilvēka to nav. Cilvēks var tās atjaunot un veidot ar jaunu garu.

Jānis Klīdzējs par cilvēku un dzīvi


Cik savādi ar katru no mums ir – visu laiku mēs dzīvojam tādās kā divās pasaulēs, tādās kā divās dzīvēs reizē. Viena ir tā, ko mēs ļaujam citiem redzēt. Par to mēs runājamies, pārspriežam un dalāmies ar citiem. Mēs atklājam un parādām citiem, kādi esam un ko domājam. Mums nav ne kauna, ne baiļu, šo dzīves daļu, šo daļu no sevis paša parādīt citiem. Tā mūsu dzīves otra daļa, tā mūsu pašu otra puse visu mūžu tiek glabāta un turēta aiz biezām, klusām sienām, aiz aizkariem. To mēs turam un sargājam šinī slepenajā kambarī kā tādu princesi, bez vēja un lietus un pasaules barguma un ļaunuma, vai kā tādu cietumnieku, kam viens dzelzs ķēdes gals ap kāju, bet otrs pie mūsu slepenā kambara biezās sienas. Un mēs to sargājam ar greizsirdīgām dusmām un niknām bailēm, ka tik kāds tur neielaužas nepamanīts. Arī brālis, māsa, tēvs, māte, draugs, sieva un vīrs tur netiek iekšā.

Citāts par cilvēku


Apgalvot, ka cilvēks nav nekas vairāk kā molekulu kaudze, ir tas pats, kas sacīt, ka Šekspīra lugas nav nekas vairāk kā vārdu sakopojums.

Citāts par kopā pavadīto laiku


Sekundes bez mīļotā cilvēka – stundas.
Stundas ar mīļoto cilvēku – sekundes…

Citāts par dusmām un smaidu


Visskaistākais cilvēks pasaulē ir tas, kas dusmās savaldās, bet sāpēs pasmaida.

Citāts par cilvēkiem, attiecībām un šķiršanos


Katrs, kurš ienāk mūsu dzīvē, ienāk, lai kādu dienu atkal dotos projām un atstātu mūs ar sāpēm, atmiņām, atziņām.



aktuāli




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā