Protams, mūsu miesa dzīvo tikai tagadnē, bet dvēsele gan pagātnē, tagadnē un nākotnē: tādējādi dvēseles baudas ir daudz nozīmīgākas.

Baudas alkas dara mūs cietsirdīgus.

- Labor est etiam ipse voluptas.
- Darbs pats par sevi ir bauda.

Minūte baudas bieži ir ilgstošu ciešanu cēlonis.

Bauda vienmēr ir labums, bet ciešanas – ļaunums, bet ne vienmēr derīgi ir baudīt, dažkārt derīgi ir arī izjust ciešanas.

Baudām nodoties drīkst tikai tad, kad darbi nobeigti, bet ne ātrāk.

Bauda – vislieliskākā ēsma, lai vestu mūs pretim ļaunumam.

Bauda neslēpjas tajā, kas tiek baudīts, bet gan vēlamā ieguvumā.

Nesavlaicīga bauda rada neapmierinātību.

Pati par sevi neviena bauda nav ļaunums, bet dažas labas baudas sasniegšanas līdzekļi sagādā daudz vairāk raižu nekā pašas baudas.

Cildenāka rīcība par atturēšanos no baudām, ir pacelties pāri baudām, nenokļūt to kalpībā.

Cilvēkam nesagādās baudu nedz ēšana, ne dzeršana, ja tas nebūs pārcietis badu un slāpes.

Lielākā jutekliskā bauda, kurai nav nekādu piejaukumu un netīksmes, – tā, veselam esot, ir atpūta pēc darba.

Pati asākā no jutekliskajām baudām – fiziska mīlestība.

Dzīvē pati lielākā bauda un prieks – justies vajadzīgam un tuvam citiem cilvēkiem!