Nav vērts apskaust dažu cilvēku bagātību: viņi par to samaksājuši pārāk dārgi, ziedodami savu mieru, veselību, godu un sirdsapziņu. Mums tas par dārgu – šāds darījums nes tikai zaudējumus.

Patiesa labklājība ir pieticība un sirdsmiers, nevis rēķins bankā.

Tā kā vislaimīgākais cilvēks pasaulē ir tas, kuram pietiek ar mazumiņu, tad visnelaimīgākie cilvēki šajā ziņā ir augstmaņi un godkārīgie, jo, lai viņus darītu laimīgus, vajag bezgala daudz dažādu labumu.

Pirms kādu lietu dedzīgi iekāro, vajadzētu noskaidrot, kāda laime ir tam, kas to iemantojis.

Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks.

Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.

Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.

Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj.