Dzeršana – visu netikumu māte.

Pirmais kauss domāts slāpēm, otrais – jautrībai, trešais baudai, ceturtais – neprātam.

Vīnogulājs nogatavina trīs ķekarus: ķekaru baudai, ķekaru reibumam un ķekaru riebumam.

Reibums – labprātīga ļaušanās vājprātam.

Vīns pat mēmo dara par dziedoni.

Reizi iedzert – labi, divas – pietiekoši, trīs – nelaime.

Vīns dara cilvēku caurredzamu.

Vīns atriebjas dzērājam.

Vīnā garlaicība meklē izklaidi, mazdūšība – vīrišķību, šaubas – pārliecību, skumjas – prieku, bet atrod tikai bojā eju.

Vīns atņem gan prātu, gan mantu.

Sasveicinājies ar degvīnu, atvadies no prāta.

Vīns – visu grēku aizsākums.

Alkohols rada daudz vairāk bēdu nekā prieka, kaut arī to lieto tikai prieka pēc. Cik gan daudz talantīgu un spēcīgu cilvēku ir gājuši un turpina iet bojā tā dēļ.

Dzeršana pazemo cilvēku, vismaz uz laiku atņem viņam saprātu, un beigās pārvērš viņu par dzīvnieku.