tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Pagājušajā pavasarī es pastaigājos pa parku. Netālu no manis stāvēja māte ar trīsgadīgu meitiņu. Mazā meitene turēja rokā pie striķīša piesietu hēlija balonu. Pēkšņi asa vēja brāzma paņēma balonu no meitenes rokām. Es sagaidīju, ka tūlīt sāksies liela brēkšana.
Bet, nē! Kad mazā meitene pagriezās un ieraudzīja, kā viņas balons pacēlās debesīs, viņa līksmi iesaucās: „Wow!”
Es tajā brīdī to neapzinājos, taču šī meitene man kaut ko iemācīja.
Vēlāk tajā dienā es saņēmu telefona zvanu no personas, kura ziņoja par negaidītām problēmām. Es jutos tā, it kā varētu momentā atbildēt: „Ak, nē, ko lai mēs tagad iesākam?” Bet, atceroties mazo meiteni, es dzirdēju sevi sakām: „Wow, tas ir interesanti! Kā varu Jums palīdzēt?”
Par vienu esmu pārliecināts – dzīve vienmēr mūs izsitīs no līdzsvara ar savām negaidītajām problēmām. Tam tā jānotiek. Tas, ko mēs varam paredzēt un mainīt – ir mūsu attieksme pret tām. Mēs varam izvēlēties stresot vai būt pozitīvi.
Lai kāda būtu situācija, pozitīvs „Wow!” vienmēr uzvarēs stresa pilno „Ak, nē.”
Tāpēc nākamreiz, kad piedzīvosi negaidītas dzīves brāzmas, atceries mazo meiteni un padari to par „Wow!” pieredzi. Šāda attieksme vienmēr nostrādā.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu







pupulārākie citāti (skatījumi)

Ojārs Vācietis par atbalstu:
... Uz sava tuvākā saucienu tikai vienreiz tu vari būt mēms - kad vairs neesi dzīvs.

Imants Ziedonis par Latviju:
Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties.

Citāti:
Atceries! Ja Tu krīti, mēs krītam divatā! Atmiņas kā bilžu albumu šķirstu, Kas nepatīk, to gribēdams neaizmirstu. Pieredze, kas pagātnē cauri sāpēm ir gūta, patiesībā dāvana, ko dzīve tev uz nākotni sūta. Nav nozīmes secībai, bet gan saturam. Pagātne

Imants Ziedonis par mīlestību:
Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi. Liekas, nekā viņi neapjauž, Bet pašā dziļumā mīlestība Nobrāztām rokām akmeņus lauž.

Jānis Jaunsudrabiņš par Latviju:
Latvija. Nekad un nekur savā mūžā tu vairs nedzirdēsi skaistāka vārda par šo vārdu, tāpēc nemities to daudzināt, nebeidz slavēt valsti, kas šo vārdu nes.