tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Kādā tālā ciltī ķēniņiene Mazazura. Ik dienas tās kalpi un padevīgā tauta sapulcējās pie viņas mītnes un vienotā balsī sauca:
-Tu esi skaistākā visā pasaulē! Nekas nespēj sacensties ar tevi skaistumā!
Cik tīkama bija pūļa vienprātīgā uzslava! Ķēniņiene labprāt šiem vārdiem ticēja un lepojās ar savu skaistumu.
Kādu dienu viņas ciemā ienāca baltais tirgotājs. Ķēniņiene to lika atvest pie sevis, jo vēlējās pirmā aplūkot mantas, ko viņš bija atvedis.
-Priekš tevis, ķēniņien, man ir kaut kas īpašs,- sacīja tirgotājs, vilkdams no somas ārā ovālu priekšmetu.- Mūsu zemē to sauc par spoguli. Tajā tu vienmēr varēsi sevi aplūkot un redzēt tā, kā tevi redz citi.
Pēc tādas mantas ķēniņiene jau sen bija ilgojusies. Tas tik ir brīnumains stikls! Tagad viņa pati varēs lūkoties savā skaistumā un priecāties par to.
Nevilcinoties viņa samaksāja tirgotājam prasīto summu un kāri tvēra pēc spoguļa. Steidzīgi viņa iegāja savā guļamistabā un ieskatījās spogulī. Viņas pārsteigums bija liels- no spoguļa pretī raudzījās nejauki melns ģīmis ar īsu, platu degunu, biezām lūpām, kas bija atkārušās, un mežonīgi sajukušiem matiem!
-Vai tiešām tā esmu es?- valdniece šausmās pie sevis nodomāja.- Nevar būt. Tas nevar būt! Nu, protams, ka tā nevar būt! Istaba ir tumša, un tāpēc arī iznāk tāds attēls.
Ķēniņiene izsteidzās laukā un spožajā saules gaismā cieši vērās spogulī. Tomēr no spoguļa viņai pretī atkal lūkojās tā pati seja. Spožajā gaismā tikai vēl skaidrāk varēja saskatīt, cik nepievilcīgi ir tās vaibsti. Vīlusies ķēniņiene niknumā svieda brīnumstiklu pret akmeņiem. Spogulis sašķīda neskaitāmās mazās lauskās un drumslās. Nē, viņa negribēja tādu stiklu, kurš viņas seju rāda tik nejauku. Tad jau labāk klausīties, kā kalpi un viņas padevīgā tauta katru dienu apliecina:
-Tu esi skaistākā visā pasaulē! Nekas nespēj sacensties ar tevi skaistumā!

Tavs komentārs

*
*







autorizēties/reģistrēties

atjaunot paroli


jaunākie komentāri

Sindija:

"Precīzi!"


Raimonds:

"Erts Erbens"