tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Stāsts ir par kādu klosteri, ko bija piemeklējuši grūti laiki. Reiz tas bija bijis spēcīgs ordenis, bet 17., 18.gs. piedzīvoto vajāšanu un 19.gs. antireliģijas uzplaukuma rezultātā no dižā ordeņa pāri bija palikusi viena pussagruvusi ēka un pieci mūki- abats un vēl četri, visi jau pāri 70 gadu vecumam.
Klostera apkaimē dziļi mežā atradās neliela būdiņa, ko rabīns, kas dzīvoja kaimiņpilsētā, izmantoja kā vietu, kur patverties vientulībā. Daudzus gadus nododamies lūgšanām, vecie mūki bija ieguvuši īpašas spējas, un viņi ik reizi nojauta, kad rabīns atkal ieradies savā patvertnē. -Rabīns ir mežā, rabīns ir mežā,- viņi viens otram čukstēja. Nomocījies ar domām par sava ordeņa iznīcību, abats vienā tādā reizē iedomājās aiziet pie rabīna un pajautāt, vai tam neatradīsies kāds padoms, ko iesākt, lai klosteri glābtu.
Rabīns protams laipni uzņēma abatu savā būdiņā, bet, kad tas paskaidroja vizītes iemeslu, rabīns vienīgi varēja izteikt savu līdzjūtību.
-Es saprotu, ko tas nozīmē, -viņš izsaucās. -Gars ir pametis cilvēkus. Manā pilsētā ir gluži tāpat. Reti kurš vairs atnāk uz sinagogu.
Tā vecais abats un rabīns kopā noraudāja pa asarai, tad palasīja fragmentus no Toras un rāmi pārrunāja garīgos jautājumus. Pienāca laiks, kad abatam bija jādodas projām. Abi apskāvās.
-Cik lieliski, ka mēs pēc tik ilgiem gadiem beidzot esam satikušies,- abats izsaucās,- bet man tomēr ļoti gribētos rast atbildi uz jautājumu, kura dēļ esmu atnācis. Vai tiešām tu man nespēj dot kaut niecīgāko padomu, kā rīkoties, lai glābtu savu mirstošo ordeni?
-Man ļoti žēl,- rabīns atbildēja,- bet man tiešām nav ko tev ieteikt. Es tikai varu pasacīt to, ka viens no jums ir Mesija.
Kad abats atgriezās klosterī, mūki viņu apstāja, vaicādami:
-Nu, ko rabīns teica?
-Viņš nespēja mums palīdzēt- abats atteica.- Mēs abi paraudājām un kopā palasījām Toru. Vienīgais, ko viņš pateica, pirms es devos projām, bija tādi mistiski vārdi, ka viens no mums ir Mesija. Nemaz nezinu, ko domāt.
Nākamajās nedēļās un mēnešos sirmie mūki prātoja un domāja, kāda gan varētu būt rabīna vārdu patiesā nozīme. Viens no mums ir Mesija? Vai tiešām viņš ar to ir domājis kādu no klosterī palikušajiem mūkiem? Vai tas varētu būt abats? Jā, nudien, ja tas ir kāds no mūkiem, tas vienīgi tēvs abats. Viņš ir mūsu vadonis jau veselu paaudzi. Bet tikpat labi viņš varēja domāt brāli Tomasu. Neapšaubāmi, brālis Tomass ir svēts vīrs. Ikviens zina, ka Tomass izstaro gaismu. Pavisam droši var apgalvot, ka viņš nav domājis brāli Elredu! Elreds laiku pa laikam kļūst untumains un kaprīzs. Bet, ja tā labi padomā, kaut arī viņš ir kā dadzis acī, Elredam beigās vienmēr izrādās teisnība.Varbūt rabīns patiesi domāja brāli Elredu?Bet ne jau nu brāli Filipu. Filips ir tik neaktīvs, no viņa nav nekāda labuma. Bet, lai cik dīvaini tas liktos, viņam piemīt spēja uzrasties tieši tajā mirklī, kad viņa palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Varbūt Filips ir Mesija? Nepārprotami, rabīns jau nu nedomāja mani. Viņš to gluži vienkārši nevarēja iedomāties, jo es esmu pavisam vienkāršs cilvēciņš. Bet ja nu tomēr? Ja nu es, izrādās, esmu Mesija? Ak, Dievs, tikai ne es, tas taču nav iespējams!
Tā pārsprieduši rabīna izteikumu, sirmie mūki sāka izturēties viens pret otru ar īpašu cieņu- ja nu kāds no viņiem patiesi izrādītos Mesija. Šī paša iemesla dēļ viņi sāka ar īpašu cieņu izturēties arī paši pret sevi- ja nu tieši viņš pats izrādītos Mesija.
Tā kā mežs, kurā atradās klosteris, bija ļoti skaists, tad reizi pa reizei ļaudis joprojām tajā vēl iegriezās, lai atpūstos nelielajā zālienā, pastaigātos pa ēnainajiem celiņiem vai nodotos meditācijai noplukušajā kapelā. Cilvēki šo apciemojumu reizēs intuitīvi sāka izjust neparasto auru, ko izstaroja pieci vecie mūki un kas izplatījās pa visu klostera teritoriju. Paši neapzinādamies kāpēc, ļaudis sāka nākt uz klosteri daudz biežāk gan atpūsties, gan izkustēties, gan nodoties lūgšanām. Viņi sāka aicināt līdzi savus draugus.
Tad kādu dienu pajauns vīrietis sāka sarunu ar vecajiem mūkiem. Vēlāk viens no tiem uzaicināja viņu tiem pievienoties. Pirmajam vīrietim sekoja nākamais, tad vēl un vēl. Dažu gadu laikā klosterī bija atjaunojies plaukstošs ordenis un, pateicoties rabīna dāvanai, tas kļuva par visas valsts gaismas un garīguma centru.

Tavs komentārs

*
*




aktuāli




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā