tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Es sniedzos pēc ābola, kas atradās traukā uz viņas galda.
Tas nav īsts, – viņa teica. – Tas ir dekoratīvais.
Kāda no tā jēga? – es jautāju.
Tas ir smukumam.
Kā kaut kas neīsts var būt skaists?
Tas nekad nesapūs.
Bet tu gan paliksi vecāka.
Svarīgas ir lietas, kas ir man apkārt. Svarīgi, lai tās mani nepamet.
Bet kā tad ar mazajiem dzīves prieciņiem?
Tie ar laiku pāriet.
Kā tev var nepatikt vienkāršas, īstas lietas?
Man patīk paliekošais.
Bet es taču drīz aiziešu.
Bet tu atgriezīsies.
Traukā tu vari ielikt citu ābolu, kad iepriekšējais sapūs.
Es nevēlos citu ābolu.
Bet tad, kad tu zaudēsi visu, tu neko nespēsi pieņemt. Tu būsi zudusi.
Viņa neko neatbildēja un es aizgāju. Vēlāk man atnāca īsziņa.
Man vienmēr būs mana dzīve, pie kuras pieturēties. Kad tā pazudīs, nekam vairs nebūs nozīme.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu




reklāma citātu kartotēkā