tikainesakinevienam.lv

Stāsts pārdomām


Reiz dzīvoja puisis ar sliktu raksturu. Tēvs iedeva viņam maisu ar naglām un teica, lai puisis iedzen vienu naglu vārtu stabā ikreiz, kad zaudē pacietību vai sastrīdas ar kādu.
Pirmajā dienā viņš vārtu stabā iedzina 37 naglas.
Nākamajās nedēļās viņš iemācījās kontrolēt iedzīto naglu skaitu, samazinot to ar katru dienu. Viņš saprata, ka vieglāk ir kontrolēt sevi, nekā dzīt naglas.
Beidzot pienāca diena, kad puisis vārtu stabā neiedzina nevienu naglu.
Tad viņš aizgāja pie tēva, lai paziņotu viņam šo jaunumu.
Tad tēvs teica puisim, lai tas izvelk vienu iedzīto naglu katru reizi, ka viņš nezaudēs pacietību.
Beidzot pienāca diena, kad puisis varēja tēvam paziņot, ka ir izvilcis visas stabā iedzītās naglas.
Tēvs aizveda dēlu līdz vārtiem un teica:
“Dēls tu esi uzvedies lieliski, tomēr paskaties cik daudz caurumu ir palikuši vārtos.”
Vairs nekad tie nebūs tādi paši kā agrāk.
Kad tu ar kādu strīdies un sarunā nepatīkamas lietas, tu atstāj viņam tādas pašas rētas, kā tās uz vārtiem.
Vari ietriekt cilvēkam krūtīs nazi un pēc tam to izvilkt, bet tur vienmēr paliks rēta.
Un vairs nebūs svarīgi cik reizes lūgsi piedošanu.
Rēta paliks.
Rēta, kas cirsta ar vārdiem, sāp tikpat ļoti kā fiziska rēta.

Tavs komentārs

*
*




atbalstīt projektu







pupulārākie citāti (skatījumi)

Ojārs Vācietis par atbalstu:
... Uz sava tuvākā saucienu tikai vienreiz tu vari būt mēms - kad vairs neesi dzīvs.

Citāti:
Atceries! Ja Tu krīti, mēs krītam divatā! Atmiņas kā bilžu albumu šķirstu, Kas nepatīk, to gribēdams neaizmirstu. Pieredze, kas pagātnē cauri sāpēm ir gūta, patiesībā dāvana, ko dzīve tev uz nākotni sūta. Nav nozīmes secībai, bet gan saturam. Pagātne

Imants Ziedonis par Latviju:
Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties.

Killmehpls “Mīlestības baušļi”:
Ieklausies (bez iejaukšanās) Runā (neaizvainojot) Dod (bez sīkstuma) Lūdzies (bez apstājas) Atbildi (bez strīdēšanās) Dalies (neskopojoties) Izbaudi (bez neapmierinātības) Uzticies (bez šaubīšanās) Piedod (bez sodīšanas) Apsoli (neaizmirstot apsolīto)

Imants Ziedonis par mīlestību:
Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi. Liekas, nekā viņi neapjauž, Bet pašā dziļumā mīlestība Nobrāztām rokām akmeņus lauž.