TikaiNesakiNevienam.lv


Pie debesīm zvaigznes spulgo un mirdz,
Virs zemes ziedoņa vēsma dvašo,
Ir vasaras nakts. Cik aizgrābta sirds!
Tā apkamptu, skūpstītu radību plašo.
Un neizprotamā ilgošanās
Krūts ceļas un viļņo pēc mīļākās.

Bet laimi un mieru tā nesajūt,
Un ilgošanās tik skumjību rada:
Reiz zvaigznēm, reiz ziedonim jānozūd,
Un tuvāk nāk kapenes gadu no gada.
Ikvienu reiz norīt tās drūmīgi draud,
Tur nelīdz, lai žēlojas, lūdzas vai raud.

Ko palīdz mums mūžs tik nīcīgs un skarbs,
Kur nāvīgām zālēm. maisīts ir prieks?
Ko palīdz mums cenšanās, nopietnais darbs?
Nāk nāve un māca, ka viss tik ir nieks.
Darbs dod tik, ka nebeidzas šausmīgais stāsts:
Dod bērnus, kam uzkrauts tiek dzīvības lāsts.

dzejas izlase



Tavs komentārs




atbalstīt projektu



atbalstītāju tops:

Kristīne Jansone
Zane Andersone
Jānis Bērziņš


mēneša jubilāri